Šoreiz raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar valodnieku, Ventspils Augstskolas profesoru un vadošo pētnieku Jāni Sīli, kuram, kā izrādās, ar mūziku ir ļoti cieša saistība.

Viņš savulaik absolvējis gan Latvijas Valsts Universitātes svešvalodu, gan Latvijas Valsts konservatorijas (JVLMA) kordiriģēšanas fakultāti, dziedājis Latvijas Universitātes jauktajā korī Juventus un arī "Dailē". Savulaik dziedājis un vadījis senās mūzikas ansambli Canto un ļoti labprāt klausās jebkura žanra labu mūziku.

"Divas lietas bērnībā uztvēru pašsaprotami," saka Jānis. "Mamma bija ģeniāla daiļliteratūras tulkotāja - viņas kontā ir ap 100 romānu, kas tulkoti no vācu un angļu valodas. Otra lieta - jau kopš bērnības mamma mācījās klavierspēli: kaut skolotājs viņai ieteicis iet uz Konservatoriju, mammai nebija pārliecības par saviem spēkiem. Tāpēc studēja Universitātē - sākumā klasiskās valodas, bet vēlāk pārgāja uz ģermāņu. Bieži vien gulētiešanas laikā abi ar māsu dzirdējām, kā mamma spēlē klavieres."

Pats Jānis Sīlis ar valodām sācis aizrauties trīspadsmit vai četrpadsmit gadu vecumā. "Angļu valoda gāja labi, lai gan mammai tur nav nopelnu - jo mammai taču vienmēr var pateikt, ka - ai, šodien man negribas mācīties! Tā ka pamatā bija skolā apgūtais.

Toties vecmāmiņas valoda bija vācu - atceros, ka vienu dienu nedēļā viņa mums ar māsu lika runāt tikai vāciski.

Piedalījos angļu valodas olimpiādēs - sapratu, ka iznāk. Padevās rakstīšana, patika literatūra, vidusskolā izlasīju visus Raiņa kopotos rakstus."

Arī ar mūziku Jānis aizrāvies kopš bērnības. Sācis mācīties bērnu mūzikas skolā Viļakā, tad Daugavpilī, kur nokļuvis pie Daiņa Zariņa, kurš bija filozofa Viļņa Zariņa brālis. "Man pašam laikam īsti kaut kas neklapēja ar mūziku, jo Bahu, atzīšos, neizpratu - skatījos uz viņu vertikāli, un tie greizskaņi, kas veidojās, likās - nu, nē. Arī Dainim Zariņam kā skolotājam, šķiet, bija svarīgākas lietas manās stundās darāmas. Viņš tikai uzsauca: "Nekrati roku!" Un tad vēl tas Musorgskis savā halātā no Repina gleznas ne tā skatījās," smej Jānis Sīlis.

Vēlāk nokļuvis Mediņskolā: "Nu, tur arī bija, kā bija... Neviens neprasīja, ko pats gribu spēlēt. Tas drusku atgrūda. Rezultātā, skolu beidzot, izkritu klaviereksāmenā. Mājās pārnācis, uzsvilpoju, un tētis nāca un tādu pļauku iešķīla... Pēc gada eksāmenu noliku un skolu pabeidzu."

16 gadu vecumā Jānis Sīlis sācis dziedāt Latvijas Universitātes korī. Basu. "Bet jau vēlāk, Konservatorijā, Irēna Kalsone man teica - patiesībā jūs esat tenors, es jūs uztaisīšu par tenoru!"

Konservatorijā Jānis Sīlis studējis Daumanta Gaiļa kordiriģēšanas klasē. "Kora aranžēšanā mans pedagogs bija Romualds Kalsons, un, skatoties manus darbus, viņš reiz saka: vajadzētu iet uz kompozīciju. Bet bija bail... Lai gan pats šo un to rakstīju. Kalsons bija foršs pedagogs, ar humoriņu.

Savā laikā to, ko biju sarakstījis klavierēm, parādīju Daumantam Gailim. Viņš pasmējās - nu, redz, tur ir Šopēns, tur Bēthovens... Bet Kalsons ieteica aiziet pie profesora Utkina - viņš pateikšot, ko vajadzētu darīt, lai iestātos kompozīcijas nodaļā.

Valentīns Utkins iedeva man grāmatu "Kompozīcijas pamati" - būros tai cauri un nācu pie viņa vairākas reizes. Un vienā no tām klasē ienāk Pēteris Plakidis - Utkins mūs abus sapazīstināja. Abi vēl nosmējāmies par tik klasiski latvisku salikumu - Jānis un Pēteris. Un vienreiz bija atnācis arī Pēteris Vasks, kurš toreiz bija pazīstams tikai kā kontrabasists - jaunais censonis, kurš tikai sāka komponēt. Taču atceros, ka viņam jau uzreiz bija nopietna misijas apziņa..."

Sarunas gaitā uzzinām ne tikai to, ar kādiem koriem Jānis Sīlis strādājis, bet arī to, kālab priekšroka tomēr dota valodniecībai.

Bet vai šodien profesors vēl aizvien spēlē klavieres? "Agrāk tā bija nepieciešamība - pasēdēt pie klavierēm. Tagad visu laiku taisos atsākt, jo mājās ir tīri labas klavieres un arī elektriskais verķītis, no kura var izvilināt tembrus. Arī mana sieva Aija beigusi klavierklasi. Tad nu spēlējam tad, kad otrs nedzird," smej profesors.

Vizītkarte

Jānis Sīlis ir Ventspils Augstskolas profesors, filoloģijas zinātņu doktors, strādā Augstskolā kopš tās dibināšanas 1997. gadā. Profesors Sīlis ir stāvējis pie Ventspils Augstskolas šūpuļa, jo strādāja darba grupā, kas izstrādāja Ventspils Augstskolas attīstības koncepciju un topošās Tulkošanas studiju fakultātes studiju programmu saturu.

Profesors ir sabiedrisks, ar labu humora izjūtu apveltīts cilvēks, un Augstskolas pastāvēšanas divdesmit gados kļuvis ne tikai par atzītu, respektētu un iemīļotu pasniedzēju studentu vidū, bet arī pazīstamu valodniecības ekspertu valsts mērogā. Bez viņa kritiskā viedokļa praktiski netiek aizstāvēta neviena disertācija valodniecības nozarē.

Atskatoties uz Ventspils Augstskolā nostrādātajiem gadiem, Jānis Sīlis atzīst, ka jūtas gandarīts par paveikto, un viņam ir liels prieks, ka tulkošanas studiju programmas ir atzītas par labākajām visā valstī. Jāņa Sīļa vaļasprieki ir ceļošana kopā ar ģimeni vai draugiem un, protams, riteņbraukšana. Dzimtas uzvārdu tālāk nes divi dēli un jau pieci mazbērni.