Šoreiz raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar plaša mēroga un dažādu radošu izpausmju personību Rvīnu Vardi. Viņu varam saukt gan par fotogrāfu, gan režisoru, gan "Rīgas Laika" radošās komandas dalībnieku. Pēc savas būtības viņš ir klejotājs...

"Ja man sevi jāraksturo – tas ir ārkārtīgi sarežģīti... Man nav specifiskas izglītības, tas ir, neesmu nodefinējies vienā konkrētā jomā – tas nav bijis pašmērķis, tā vienkārši sanācis. Esmu to pieņēmis. Un, kamēr citi to pieņem, tikmēr jūtos labi. Lielu daļu laika bildēju putniņus un visu, ko ieraugu. Strādāju "Rīgas Laikā" un šifrēju intervijas – transformēju tās no audioieraksta uz rakstīto tekstu. Jā, ir grūti reizēm, bet saturs tās pūles kompensē. Ja vajadzētu šifrēt tikai par saplākšņa skaidām, kas arī ir darīts, būtu nepatīkami, bet nesenā saruna par to, kā Anna Ahmatova satika Jesaju Berlinu, bija jauka. Ai, paralēli vēl viss kaut kas. Vienu mājas lapu administrēju. Nodarbošanos ir vēl vairāk, ja paskatās. Biju Holandē un griezu gurķus. Tad strādāju par sargu Eiropas mājā, sēdēju būdiņā..."

Bet drīzumā līdztekus visām citām nodarbēm gaidāma arī dokumentālā filma, un Rvīns Varde ir tās režisors, operators un skaņuvīrs vienā personā. "Tas ir tas, kurā virzienā izkristalizējies mans radošais fontāns... Tie paši putniņi, kurus bildēju – tur vienmēr automātiski ievēroju kompozīciju, arī tā ir māksla. Vienkārši nomainās žanri. Tagad tas viss izskatīsies kā filma."

Rvīna Vardes mūzikas izvēle