Gaidot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra lielo jubileju, uz raidījumu "Mana mūzika" esam aicinājuši altisti Intu Saksoni. Viņa šo orķestri par savu darba vietu sauc jau vairāk nekā četras desmitgades...

"Nācu uz šo raidījumu ar domu, ka nerunāšu tik daudz par sev tuvo mūziku, cik mēģināšu atcerēties faktus, pārlapojot mūsu orķestra dienasgrāmatu, sākot no 1961. gada, kad pati šeit sāku strādāt kā studente," saka Inta Saksone. "Orķestrī ienācu laikā, kad Leonīds Vīgners paplašināja savu vadīto simfonisko orķestri un uzaicināja vairākus studentus no Konservatorijas.

Radio simfoniskais orķestris man bija kā svētnīca! Brīdis, kad varēju pati šeit ierasties, ir visnozīmīgākais manā mūžā.

Tolaik šis kolektīvs vēl bija Radio simfoniskais orķestris. Strādājam Latvijas Radio 1. studijā - jutāmies diezgan saspiesti, bieži notika dzīvie raidījumi, mūsu studijā sēdēja diktori, kuri pieteica pārraides, taču tas vis bija ļoti skaisti un jauki," atceras Inta un stāsta, kādas bijušas programams, kā ritējuši mēģinājumi. "25 gadus bijām saistīti ar Radiokomiteju, lai gan koncerti notika gan Latvijas Universitātes Lielajā Aulā, gan Lielajā ģildē."

Pirmie soļi orķestra rindās Intai Saksonei aizritējuši tieši Leonīda Vīgnera vadībā. "Viņu uzskatu par savu pirmo skolotāju simfoniskās mūzikas atklāsmē un arī tajā, ko sauc par muzicēšanu orķestrī. (..) Jā, reizēm bijām uz viņu dusmīgi, taču tas neizslēdz to, ko viņš savā mūžā paveica. Cieņu no mūziķu puses viņš baudīja līdz sirmam vecumam."

Sarunas gaitā Inta Saksone stāsta par sadarbību arī ar citiem bezgaldaudzajiem diriģentiem, un citstarpā uzsver: "Mana galvenā mēraukla vienmēr bijusi mūzika. Ja elpa ar diriģentu saskan, tas nozīmē, ka viss ir augstākajā līmenī."

Sarunas gaitā Inta Saksone atceras gan to, kāda bijusi Lielā ģilde pirms remonta - ar brīnišķīgo kroņlukturi un nepārspējamo auru, arī par piedzīvoto ugunsgrēku dienu pēc Skrjabina "Ekstāzes poēmas" atskaņošanas, par to, mainījusies Radio 1. studija, kas šodien izskatās pilnīgi citādāk - daudz modernāk, par muzicēšanu Dzintaru koncertzālē, par neskaitāmajiem koncertceļojumiem, kas savulaik notikuši ar Ikarus autobusiem un somu virtuvēm salonā... "Bet tas viss mums netraucēja priecāties par skaistumu, ko redzējām pa logu un atbildīgajiem mirkļiem, ko pavadījām uz dažādām skatuvēm. Ar manu personisko dzīvi saistīta Čehija. Jau 1968. gadā mana lielākā vēlme bija piedzīvot brīdi, kad varētu uzstāties slavenajā festivālā "Prāgas pavasaris" vai vispār muzicēt Prāgā. To arī piedzīvoju 1988. gadā, kad spēlējām Smetanas koncertzālē... Likās - tā ir ļoti augsta virsotne, uz kuru vajadzētu tiekties!"

Intai ir gandarījums, ka līdz ar orķestri kopā izauguši arī mūsu diriģenti - Normunds Šnē, Imants Resnis, Aleksandrs Viļumanis un daudzi jo daudzi citi. "Man žēl, ka nekad neesmu muzicējusi Andra Pogas, Atvara Lakstīgalas vai arī Gunta Kuzmas vadībā. Varu tikai novēlēt veiksmi, panākumus un bezgalīgu mūzikas mīlestību gan orķestra tagadējiem mūziķiem, gan jaunajiem diriģentiem!"

Saruna ar Intu Saksoni - izcila ekskursija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vēstures līkločos!

Intas Saksones mūzikas izvēle:

Jurjānu Andrejs - Dziesmusvētku maršs. Diriģents Leonīds Vīgners (1972)
Jānis Ivanovs - Ceturtā simfonija ("Atlantīda"), 2. daļa. Diriģents Edgars Tons  (1967)
Kurts Aterbergs - Mežraga koncerts, 2. daļa. Solists - Arvīds Klišāns, diriģents Leons Reiters (1974)
Volfgangs Amadejs Mocarts - Rekviēms, Sanctus. Piedalās VAK "Latvija", diriģents Arvīds Jansons (1976)
Romualds Kalsons - Vijoļkoncerts, 4. daļa. Solists - Valdis Zariņš, diriģents Vasilijs Sinaiskis (1979)
Antonīns Dvoržāks - Devītā simfonija "No Jaunās pasaules”, 2. daļa. Diriģents Mariss Jansons (1995)
Bedržihs Smetana - simfoniskā poēma "Vltava". Diriģents Jurijs Simonovs (1978)
Sezārs Franks - Simfonija reminorā. Diriģents Džansugs Kahidze (1983)
Sergejs Rahmaņinovs - Simfoniskās dejas, "Krēsla". Diriģents Olari Eltss (2003)
Nejs Gabriels Rozauro - Koncerts marimbai, 3. daļa. Solists - Edgars Saksons, diriģents Terje Mikelsens (2000)
Leonards Bernsteins - Dejas no mūzikla "Vestsaidas stāsts”. Diriģents Pauls Megi (1990)
Hektors Berliozs - Fantastiskā simfonija, "Valsis". Diriģents Andris Nelsons (2002)
Alfrēds Kalniņš - "Rudens" (aranžija orķestrim, ieraksta gads nezināms), diriģents Aleksandrs Viļumanis