"Mana kundze jau saka - es tik labi saglabājoties tāpēc, ka apkārt man nemitīgi ir tik daudz jaunu, skaistu meiteņu... Ja nopietni, savstarpējā enerģijas apmaiņa ar studentiem ir svētīga - nevar nolaisties! Visu laiku jābūt ar paceltu galvu," saka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, Vispārējo klavieru katedras vadītājs, ar labu humoru un sportisku garu apveltītais Jānis Matulis, kurš 9. oktobrī svinēja 70. dzimšanas dienu.

Sevi viņš ļoti labprāt sauc par skolotāju. "Nevaru teikt, ka par to būtu visu mūžu sapņojis, bet mirklī, kad sāku nopietni nodarboties ar mūziku un saprast, ko un kā varu nospēlēt, dzīve ienesa savas korekcijas. Vairāki gadi, kas bija jāpavada armijā, sapni par solista karjeru  nosvītroja, un rezultātā kļuvu par koncertmeistaru un skolotāju."

Klavierspēle ir viņa ģimenes tradīcija. Pianiste un koncertmeistare ir ne tikai Jāņa māsa Ilze Dzērve, bet arī viņas meita Ieva. "Visi trīs strādājam Mūzikas akadēmijā, esam koncertmeistari un strādājam ar dažādiem kolektīviem. Taču nekad nav bijis tā, ka būtu maize jādala vai šķēpi jālauž," smejas Jānis.

Jāņa Matuļa stiprā puse savulaik bijusi gan sports, gan matemātika, bet, atbildot uz jautājumu, kāpēc izvēle notikusi par labu mūzikai, profesors stāsta: "Lai padomju varas gados nebūtu jādara celtniecības darbi vai kādi citi pienākumi, vecāki pieņēma lēmumu bērnus skolot mūzikā - lai varētu cilvēkiem vēstīt ko labu."

Jāņa tēvs bijis īpašs cilvēks - arhibīskaps Jānis Matulis. "Tēvam šķita, ka man būtu futbols jāspēlē," pasmaida profesors un nopietni stāsta, kādas problēmas savulaik sagādājusi tēva profesija. "Šī iemesla dēļ mani un māsas ceļi uz Rīgu bija slēgti, gājām Jelgavas mūzikas skolā." Izcilas personības - Raimonds Redbergs un Marģeris Zariņš - viņam ieteikuši iet mūzikas ceļu.

Vispār jau Jānis bijis kārtīgs students, lai gan tas nav traucējis sastrādāt arī visādas ēverģēlības un priecāties par dzīvi. Tomēr studiju laikā visgrūtākais bijis sadalīt klavieres ar māsu... Bet kāds viedoklis profesoram Jānim Matulim ir par šodienas studentiem?

"Daļa studentu kļuvuši prasīgāki pret pasniedzējiem - grib, lai viņiem kaut ko iemāca. Daudzi jaunieši ļoti daudz strādā, jo tas ir izdzīvošanas jautājums. Reizēm domāju - kā viņi to visu paspēj..." Starp citu, Jānim tīkamākie ir studenti, ar kuriem var diskutēt; ar daudziem no viņiem profesoru vēl joprojām vieno sirsnīgas attiecības.

"Aivars Gudrais, kurš spēlē "Turaidas rozē", bija ļoti apzinīgs students. Dziedātājs Uģis Roze vēl joprojām mani sauc par skolotāju. Tāpat Andris Veismanis un Māris Kupčs man savulaik ieteikuši daudzas vērtīgas lietas, kas noderējušas mūzikā. Protams, ikdienā rodas vairākas amizantas situācijas: piemēram, students, kurš pie manis mācās klavieres, diriģē kori, kuram savukārt es esmu koncertmeistars. Noturēt pareizo proporciju - kurš kuram kurā brīdī klausa - ir svarīgi. Lai nav brāļošanās, bet lietišķas attiecības," - tā Jānis Matulis, kurš gadu gaitā bijis koncertmeistars daudziem un dažādiem koriem, bet nu jau 10 gadus ir Latvijas Universitātes vīru kora "Dziedonis" koncertmeistars.

Savulaik Jānis Matulis spēkus izmēģinājis arī sportā, kas viņu krietni stiprinājis un norūdījis: "Taču šajā sakarībā mūzikā gan neko sliktāku par pāris pārrautām klavieru stīgām, emociju uzplūdā spēlējot Rahmaņinova klavierkoncertu, neesmu izdarījis..." Vēl sarunā uzzinām gan par viņa īpašo pianīnu, gan muzikālo bacili, ar kuru aplipinājis savu dēlu, kurš piekto gadu studē Misūri universitātē un spēlē amerikāņu futbolu...