"Manuprāt, visu nosaka talants. Tas nozīmē, ka tu bez kādas konkrētas lietas nevari dzīvot. Ja kādam, piemēram, ir rakstnieka talants, tad viņš nevar iztikt bez rakstīšanas – šis talants lauzīs sev ceļu uz ārpasauli. Līdzīgi ir arī ar mūziku – savu dzīvi bez tās nevaru iedomāties," saka ungāru pianists Balāžs Filei, kurš 26. februārī sniegs koncertu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT zālē.

Viņš ir viens no savas paaudzes pazīstamākajiem mūziķiem, kurš ar solokoncertiem uzstājies Vīnes Konzerthaus, Amsterdamas Concertgebouw, Kārnegi zālē Ņujorkā, Tokijas Kioi zālē un vēl uz daudzām citām koncertskatuvēm.

Balāžs sadarbojies ar ungāru un ārvalstu simfoniskajiem orķestriem gandrīz visās Eiropas valstīs, kā arī Izraēlā, Amerikā, Austrālijā, Ķīnā, Indijā un Japānā. Kopš 2012. gada  viņš ir arī pasniedzējs Ferenca Lista Mūzikas akadēmijā, kur jau trīs gadus vada arī Kamermūzikas departamentu. "Paši studenti atzīst, ka Lista akadēmijā tiek ielikti stipri teorijas pamati. Mūsu pedagogi vēlas iemācīt ne tikai konkrētu instrumentu, bet pamatus – sākot ar harmoniju un beidzot ar filozofiju. Lai students iegūtu vispusīgas zināšanas un plašu redzesloku,” uzskata pianists.

"Ungāru valoda ir ļoti neparasta. Oficiāli  piederam somugru saimei, bet tik un tā Eiropas valodu kontekstā tā ir ļoti atšķirīga. Lai arī Ungārija ir moderna valsts, tik un tā šeit saglabājušās mums, ungāriem, raksturīgās iezīmes – gan uzvedībā un raksturā, gan ēdienā,” atzīmē Balāžs Filei.

Vaicāts, kādas viņaprāt ir ungāru raksturīgākās iezīmes, pianists saka tā: "Domāju, ka ungāri ir ļoti sirsnīgi un atvērti. Mēs daudz strādājam. Un vēl īpašs ir veids, kā mūsu vēsturē tiek saglabātas tautas tradīcijas. Kā zināms, ungāru komponisti ļoti daudz paveikuši, lai izpētītu ungāru tautas mūzikas mantojumu – te jāmin Bēla Bartoks vai Zoltāns Kodājs. Taču pirms viņiem bija arī Ferencs Lists, kurš uzskatīja, ka populārā mūzika, ko 19. gadsimtā Peštā spēlēja čigāni, ir īstā ungāru tautas mūzika. Taču vēlāk Bartoks un Kodājs atklāja, ka patiesā tautas mūzikas tradīcija ir kā apslēpts dārgums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē un nemaz nenonāk līdz lielpilsētām.”

Balāžs Filei apliecina, ka ungāru pianisma skolas pamatā viennozīmīgi ir Ferenca Lista māksla. Viņš arī Peštā dibināja Mūzikas akadēmiju, kurā tolaik, 1875. gadā, bija vien daži profesori.

Jautāts, kā pats Balāžs nonācis līdz mūzikai, viņš vaļsirdīgi atklāj: "Es to nolēmu pats – klavieres  sāku mācīties 8 gadu vecumā, kas Ungārijā ir pavisam normāli.

Motivācija? Man tas viss tik ļoti patika, ka nevarēju vien apstāties! Kad man bija divpadsmit, sapratu, ka vēlos to darīt visu savu mūžu.

Mūzikas repertuārs ir tik plašs, tik aizraujošs – tas ir tā, itin kā tu nonāc jaunā pilsētā. Un tad tu atklāj, ka vienai ielai seko otra, un ka šajās ielās ir mājas, un mājās – istabas, un istabās ir gleznas, kurās ir tik daudz interesantu detaļu. Mūzika – tā man šķita kā nebeidzams stāsts, kurā vēlējos piedalīties.

Manuprāt, visu nosaka talants. Tas nozīmē, ka tu bez kādas konkrētas lietas nevari dzīvot. Ja kādam, piemēram, ir rakstnieka talants, tad viņš nevar iztikt bez rakstīšanas – šis talants lauzīs sev ceļu uz ārpasauli.

Līdzīgi ir arī ar mūziku – savu dzīvi bez tās nevaru iedomāties!”

Lielākoties Balāžs Filei spēlē soloprogrammas vai uzstājas kopā ar orķestri un uzsver, ka viņam ļoti patīk izaicinājumi.

"Man patīk atrast neparastu pieeju. Piemēram, savienot mūziku ar skulptūras radīšanu. Radīt skulptūru skaņdarba skanēšanas laikā – 25 minūtēs. Pie šāda projekta kopā ar vienu tēlnieku šobrīd strādājam.”

Balāžam, protams, ir savas mīļākās koncertzāles, taču  viņš tomēr uzsver: "Vissvarīgākais – nevis kur, bet kā un ko es spēlēju,” saka Balāžs,  kuram viena no iemīļotākajām uzstāšanās vietām ir Indija.

"Kad pirmo reizi tur ierados, nevarēju iedomāties, kāda tur būs interese par Rietumeiropas klasisko mūziku. Tad ierados koncertzālē, atradu priekšā labu Steinway, orķestri un pusotra tūkstoša cilvēku. Koncerta laikā zālē valdīja absolūts klusums...”