Kristāldzidra balss atgādina par senu pagātni, apbrīnojami poētiski mums atklājot stāstus ne vien par mūziku, bet arī par dzīvi. Tā ir zviedru dziedātāja un arfiste, tradicionālās un viduslaiku mūzikas eksperte Mirjama Andersena (Miriam Andersén), ar kuru tiekamies arī "Mākslinieka darbistabā".

"Kad biju jauna, vispirms skolojos klasiskajā dziedāšanā. Tad ierados Bāzelē, kur ieguvu šai skolai raksturīgo dziedāšanas stilu. Kad mācības pabeidzu, sāku meklēt savas balss patieso būtību, tiecoties pēc saskaņas starp balsi un pati sevi," intervijā Intai Zēgnerei stāsta dziedātāja.

Lai gan Mirjama mīl atrasties dabā un jau astoņus gadus sevi sauc par "lauku meiteni", jo dzīvi Eiropas lielpilsētās nomainījusi pret klusu dzīvošanu Zviedrijas dienvidos, viņa aizprātojas: "Diezin vai daba ir izšķirošā manai izteiksmei... Gregoriku dziedu jau daudzus gadus, tā kļuvusi par daļu no manis, gluži tāpat kā tautas mūzika."

Par to, ka reiz kļūs dziedātāja, Mirjama Andersena bijusi pārliecināta jau triju gadu vecumā. "Tas bija mans pirmais apzinātais lēmums. Tagad varu teikt, ka esmu bijusi gudra meitene, jo vēlāk, protams, vēlējos kļūt gan profesionāla slēpotāja, pilote, arheoloģe un pat vetārste. Un bija vajadzīgi daudzi gadi, lai atgrieztos pie senās idejas, ka tomēr vēlos kļūt dziedātāja..."

Latvijā Mirjama Andersena viesojusies divkārt, un abas reizes notikušas Introvertās mākslas festivāla Ad Lucem ietvaros. Pirmo reizi Rīgā viņa ieradās pagājušajā gadā, kopā ar ansambli Sarband sniedzot unikālu senās mūzikas programmu Vox Feminae. Savukārt šovasar Mirjamas valdzinājumu varējām baudīt koncertā Rīgas Sv. Pētera baznīcā viņas sakrālās mūzikas soloprogrammā A Sound Rosary ("Skanošais rožukronis").

"Jau daudzus gadus vēlējos izveidot programmu, kas veltīta Jaunavai Marijai. Pirmkārt jau tāpēc, ka ir daudz brīnumskaistas mūzikas, kas par viņu rakstīta jau viduslaikos. Otrkārt, man pašai ir personiskas attiecības ar viņu... Kad veidoju programmu, sapratu, ka vēlos par viņu atklāt ko jaunu. Sākotnēji prātoju par septiņiem iepriecinājumiem un septiņām skumjām, un tad sapratu, ka šī ideja labi iekļaujas "Skanošajā rožukronī". It visi tā dziedājumi ir vai nu saistīti ar viduslaikiem vai zviedru tradicionālo mūziku."

Notis šai programmai Mirjama atradusi savā bibliotēkā, ko veidojusi daudzu gadu garumā. Dažus skaņdarbus atrodot, bijusi sevišķi iepriecināta. 

"Domāju, ka cilvēki, kas rakstīja mūziku un dzeju viduslaikos, bija ar īpašām zināšanām, jo šajos darbos ir daudz mīklu, simetrisku struktūru, zīmīgu skaitļu. Esmu pārliecināta, ka viņi precīzi zināja, kur jāatrodas svarīgākajiem vārdiem. Tur ir gan harmonija, gan dažādi uztveres līmeņi. Arī Bībeli, ko šodien uztveram vienkāršoti, viņi lasīja citādi, dziļi izprotot Bībelē aprakstīto varoņu būtību."

"Dziedāt varu ilgstoši, bet Rožukroņa lūgšanas ir īpaša lieta. Tās var sastapt daudzās reliģijās - tātad rožukronis visos laikos cilvēkiem palīdzējis, lai ieietu dziļā lūgšanā," domā dziedātāja, kura savai balsij pati veido arī instrumentālo pavadījumu. Visbiežāk tā ir arfa, tad vēl zvaniņi, dažādi situminstrumenti un pat rags, kura spēli iemācījusies pašmācības ceļā.

Starp citu, Mirjama Andersena savu balsi iemēģinājusi arī opermākslā. "Jā gan, esmu mēģinājusi dziedāt Mocartu un arī citu repertuāru, un bija brīdis, kad apguvu pat Nakts karalienes āriju... Bet ātri sapratu, ka tā nav mana būtība. Nu, nevari akli sekot savai balsij tikai tāpēc, ka tu to vari nodziedāt... Ir jāsaprot, kas ir tas, ko patiesi vēlies darīt, un kas ir tā mūzika, kurā jūties kā mājās!" 

Dziedātāja ne reizi vien bijusi saistīta arī ar laikmetīgās mūzikas projektiem, un viens no jaunākajiem izaicinājumiem bijis laikmetīgās dejas uzvedums Gēteborgas operā.

Vizītkarte

Mirjama Andersena dzimusi Zviedrijā un pēc viduslaiku arfas spēles, notācijas un interpretācijas mākslas studijām Bāzeles Schola Cantorum (Šveice) ir ļoti pieprasīta kā augsta līmeņa mūziķe visu viduslaiku mūzikas stilu izpildījumos.

Savus solo dziedājumus Miriama pavada uz gotu arfas, viņas repertuārā paralēli baroka ārijām un lautas mūzikai ir arī tādi mūsdienu komponisti kā Džona Keidžs, Stīvs Reihs un Eriks Satī. Andersena aktīvi koncertē dažādās pasaules valstīs, piedalījusies skatuves uzvedumu projektos Zviedrijā, Vācijā, Šveicē un Austrijā, viņas baroka mūzikas CD ierakstu skaits sasniedzis jau divus desmitus.

Kopš 1999. gada Mirjama ir ansambļa Sarband dalībniece. Viņas īpašā mīlestība uz zviedru tradicionālo mūziku mudināja pievērsties arī raga spēles mākslai un 2007. gadā iegūt riksspelman – tautas mūzikas meistara titulu. 2010. gadā Mirjama Andersena par CD Little Match Girl Passion saņēma Grammy balvu.