Apciemojam lielo formu meistaru, vienu no pārliecinošākajiem latviešu glezniecības pārstāvjiem – Kasparu Teodoru Brambergu, kura darbi šobrīd apskatāmi Rīgas Mākslas telpā.

Inta Zēgnere ar Kasparu satikusies izstāžu zālē, kur līdzās Kaspara monumentālajiem opusiem redzams arī viņa kolēģu – Aijas Zariņas, Arta Virtmaņa un Gintera Krumholca veikums izstādē "No laika gala".

Kaspars Teodors 2000. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, taču viņa darbus tikai nosacīti varam saukt par gleznām, jo gleznots te nav nekas, viss tiek  būvēts – no melnzemes, smiltīm, ogles un marmora putekļiem… Un tie nebūt vēl nav vienīgie komponenti, kas mijiedarbē veido vērienīgus mākslas darbus, kuru izmērs pārsniedz pat piecus metrus.

"Lai ar zābakiem nebradātu pa darbiem, kuri veidošanas procesā atrodas uz grīdas, man ir sataisīti tādi kā tiltiņi - gari dēļi, kurus pārlieku pāri bildei no viena "krasta" līdz otram, un tad tur arī skraidu pa virsu," stāsta mākslinieks.

Kaspars Teodors ir divkārtējs Purvīša balvas nominants, viņa izstādes ir pārsteigušas Latvijas skatītāju un radušas rezonansi ārvalstīs. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Vācijā, Šveicē, Marokā un Taiti.

Izstādē "No  laika gala" vērojami pieci iespaidīgi viņa darbi - "Plūsmas", kuros piedzīvojam pārlaicīgu plūstoša laika sajūtu… Te neatradīsim atpazīstamus tēlus, figūras vai notikumus, jo autors izvēlējies tīras mākslas ceļu, kurā formas un līnijas kļūst par iedarbīgiem līdzekļiem sarunā ar skatītāju.