"Mana galvenā darbistaba ir mana dzīvokļa virtuve, jo tas, kas notiek akadēmijā vai orķestrī, drīzāk ir darba rezultāts," teic Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautiste un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente Ilze Urbāne, kuru 2. aprīlī sveicām skaistā dzimšanas dienā.

Mūzikas akadēmijā viņas pārziņā ir piecu topošo flautistu izglītošana. "Iespējams, kādam šķitīs, ka tas ir ļoti maz, bet tā, manuprāt, ir pietiekoši liela atbildība, tās ir piecu cilvēku dzīves. Mums kopā sanāk pavadīt daudzas stundas," prāto Ilze un neslēpj: kamēr sākusi apjaust, ko īsti nozīmē pedagoga profesija, pagājuši teju desmit gadi. "To, ka mani uzaicināja strādāt Mūzikas akadēmijā, uztvēru kā milzu pagodinājumu; man vienmēr bijis liels respekts pret šo māju un tās auru, kuru jūtu vēl šobrīd.

Pedagoģisko darbu sāku strādāt absolūti bez pieredzes, tāpēc varu teikt, ka izaugu kopā ar saviem studentiem, kuri bija gadus piecus jaunāki...

Pasniedzējas darba piedāvājums arī bija viens no iemesliem, kālab pēc Amerikas savu dzīvi vēlējos saistīt ar Latviju. Arī šobrīd apmeklēju ievērojamu meistaru meistarklases, kurās ne tikai mācos, bet skatos, ar kādiem vārdiem viņi panāk rezultātu un atraisa mūziķus. Un vēl joprojām dažbrīd jūtos kā pašā ceļa sākumā..."

Ilze neslēpj, ka viņas pašas radošo likteni savulaik spēcīgi ietekmējis skolotājs Imants Sneibis vēl Dārziņskolā: "Man nudien nebija grūti iet cauri viņa diktētajam dzelžainajam ritmam - man tas ļoti patika! Viņš arī iemācīja to, ka lietām jāpieiet pamatīgi. To viņš tiešām manā apziņā iedēstīja jau agrā bērnībā."

Vēlāk lielisks padomdevējs izrādījies profesors Vilnis Strautiņš. Nu jau ar smaidu Ilze atceras, kā profesors viņai pareģojis spēli orķestrī, kurai Ilze sākotnēji pretojusies... Arī viņas tētim izrādījusies taisnība: kad Ilze pret orķestra lietām savulaik izturējusies noraidoši, viņš zīmīgi pavaicājis: "Tu mūziku vispār mīli?"

"Jā gan, mūzika ir jāmīl... Un māksliniekam jābūt tādam, kurš saprot cita mākslinieka domu, kurš itin visu izlaiž caur sevi. Ja nav tās saprašanas, iemaņu, tu neiekļaujies orķestrī. Tu neesi mākslinieks, var pat teikt - tādā gadījumā tu nemīli mūziku un nesaproti tās valodu," ir pārliecināta Ilze Urbāne.

Bet vēl par pedagoģisko darbu, kas Ilzei sirdij tuva tēma. "Sākumā saviem audzēkņiem nodevu tālāk gudrības, kuras biju iemācījusies no citiem. Un tad pienāca brīdis, kad sapratu: vislabākais veids, kā iemācīt, ir mācīt to, ko pati esmu sapratusi - no sevis. Ja nelaižu visu caur sevi, nevaru iemācīt! Un esmu ievērojusi: ja konkrētajā dienā pati esmu daudz spēlējusi, trenējusies, arī stundās ir cita enerģija. Un vispār - strādājot ar audzēkņiem, cenšos pēc iespējas vairāk būt ar flautu. Ja neesmu, tas nozīmē, ka neesmu spēlējusi un labāk to no kastītes ārā neņemt... Man tas ļoti palīdz, un arī studentiem, manuprāt, tas noder labāk, nekā pliki vārdi. Tas, ko parāda, izsaka vairāk par tūkstoš vārdiem," atklāj Ilze un detalizēti stāsta, kāda izskatās viņas stunda.

Tāpat flautiste atklāj, kā rit darba process pie orķestra partitūras iestudēšanas. "Jau sen nemācos tikai savu rindiņu, savu partiju, jo konteksts ir ļoti būtisks. Svarīga ir toņa krāsa, es nespēju vairs neitrāli iemācīties notis. Svarīga ir saspēlēšanās."

Vaicāta, kas ir svarīgi, lai iedvesmotos darbam, māksliniece iegrimst pārdomās: "Tikai ar gadiem nāk apjausma, ka mūziķim būt - tā ir misija. Daudz esmu par to domājusi...

Mēs neesam vienkārši mūziķi - mums svarīgas ne tikai notis, bet jēgas atrašana. Lai mūsu instrumentu radītās skaņas patiešām rada mūziku.

Jā, daudzi aprobežojusies ar ārējo tehnokrātisko daļu, tā saucamo "kosmētisko spēli", taču mūziķa misija ir iet dziļumā un saprast, par ko ir runa, aizkustināt, spēlēt ar jēgu. Izklausās jau skaļi - kalpot mūzikai, bet tiešām ir jāsaprot, par ko ir stāsts. Manuprāt, komponisti pieslēgušies kam ļoti būtiskam, un caur viņiem tiek nodota ziņa cilvēcei."

Vēl sarunā Ilze Urbāne stāsta, kādas flautiņas bijušas viņas rīcībā un ar mīlestību atminas savu pirmo piccolo flautiņu, kas savulaik bijusi ražota Ļeņingradā, bet bijusi pārsteidzoši kvalitatīva.

"Katram ir savs veids, kā viņš dzird skaņu. Jāatrod savs instruments, kas to spēj sniegt. Tāpēc saviem audzēkņiem iesaku, ka, izvēloties instrumentu, tas jāpaspēlē ilgāku laiku. Jāatrod tas instruments, kurš pārraida tev vēlamo skaņu."

Vizītkarte

Ilze Urbāne flautas spēli mācījusies pie profesora Imanta Sneibja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (Imanta Sneibja, vēlāk profesora Viļņa Strautiņa klasē; 1992). Pasaules jauniešu simfoniskā orķestra mūziķe (1992, 1993). Dalasas (ASV) Universitātes Mākslas skolas stipendiāte (1992–1994). Ilze Urbāne 1994. gadā iztur konkursus divās prestižās Ņujorkas augstākajās mūzikas mācību iestādēs – Manhetenas un Džuljarda mūzikas augstskolās. Maģistrantūrā flautas spēli studējusi pie Karolas Vinsenses, Džuljarda skolas simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistares. Ilze Urbāne ir pirmā no Latvijas mūziķiem, kas absolvējusi Džuljarda mūzikas skolu Ņujorkā.
Apmeklējusi meistarklases nodarbības pie ievērojāmā franču flautista Patrika Galuā un Šveicē pie pasaulslavenā Džeimsa Golveja (1995), Anglijā pie Trevora Veja (1997–1998).
Starptautiskā radioierakstu konkursa Concertino Praha (1986, II prēmija), Vissavienības konkursa Maskavā, Krievijā (1987) un starptautiskā flautistu konkursa Bernē, Šveicē (2000) laureāte.
Spēlējusi vairākos ASV simfoniskajos orķestros, uzstājusies ar izciliem Eiropas kolektīviem, to vidū Maskavas Virtuozi Vladimira Spivakova vadībā, un orķestri KREMERata Baltica Gidona Krēmera vadībā. Rīgā klausītājiem bijusi iespēja dzirdēt Ilzes Urbānes spēli gandrīz divdesmit solokoncertos, kā arī vairrākkārt uzstājoties kā solistei kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, kamerorķestri Rīgas kamermūziķi u.c. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks. Aktīvi koncertē kā soliste un dažādos kameransmabļos. Muzicējusi ASV, Francijā, Čehijā, Somijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā. 1997. gadā firmā Annemarie Classics izdots Ilzes Urbānes ieskaņots CD.