Amerikāņi viņu sauc par savējo, un tiesa: Oregonā dzimusī un Losandželosā dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane-Matsone ir daudzu Holivudas televīzijas seriālu mūzikas autore un vienīgā latviešu komponiste, kuras veikums novērtēts ar prestižo Emmy balvu.

Viņas plašā darbistaba, protams, atrodas Losandželosā. Tajā ir īstas klavieres, seši datori, ierakstu studija (jo Lolitas vīrs ir skaņu režisors), un reizēm lielajā istabā uz ierakstu sanāk pat mazs kamerorķestris, jo tur ir koka grīdas un griesti 20 pēdu augstumā. 

Visam notiekošajam aktīvi asistē arī divi minči, kuriem doti zīmīgi vārdi: kaķenīte Emija un runcis Oskars. Pie Emmy Lolita jau tikusi, tāpēc viņa smejas, ka Oskars gan pagaidām vēl ņaudot aiz loga.

"Jā, mūzika patiesi ir filmas dvēsele. Taču dažām filmām pašām jau dvēsele tik liela, ka mūzika nemaz nav vajadzīga, tā var pat traucēt un kaitēt! Lai gan vairums filmu ir tādas, kurās ar mūzikas izvēli var mainīt gan domu, gan emociju, un skatītājs to jūt. Manuprāt, īsti laba filmmūzika ir tāda, ko labi ir arī klausīties, braucot mašīnā, taču filmas laikā tā klausītāju un skatītāju aizved citā emocionālajā pasaulē. Īsi sakot, mūzika var filmu celt un var arī salaist dēlī," intervijā "Klasikai" saka Lolita Ritmane.

Jautāta, kā skolojas filmmūzikas komponisti, Lolita teic tā: "Es iesāku vēl tad, kad tehnoloģijas nebija attīstījušās tik augstā līmenī. Rakstīju ar zīmuli uz nošpapīra, sēžot pie klavierēm. Laiks radikāli mainījies, un šobrīd ir daudz komponistu, kuri ir talantīgi un kuriem ir sava vīzija, taču viņi savu muzikālo balsi atraduši ar elektronikas palīdzību: ir dažādas mūzikas programmas, kur piespiežot vienu pogu, skan jau kas interesants. Viņi, piemēram, nepārzina konkrētu instrumentu diapazonus. Es to  visu mācījos mūzikas skolā - teoriju, kontrapunktu, harmoniju: visu to, ko māca jebkurā visparastākajā mūzikas skolā. Vēlāk klāt nāca arī specifiskās filmmūzikas zinības. Šobrīd jau ir vairākas labas skolas, kas specializējas tieši filmu mūzikas rakstīšanā."

Lolita arī uzsver, ka daži viņas mīļākie filmu mūzikas autori ir ļoti izglītoti un dziļi iepazinuši gan Bahu un Mocartu, gan Bēthovenu un daudzus citus klasiķus. "Atšķirībā no parastajiem komponistiem, mums, tāpat kā rakstniekiem, nepieciešams lielāks vārdu krājums, lai saprasu, kāds stils konkrētajai filmai jāpiemēro."

Filmmūzikas autoram nākas kalpot vairākiem kungiem - kā režisoram, tā producentam, taču Lolita prāto, ka tomēr pats galvenais ir kalpot filmas stāstam, muzikāli komentējot procesu. "Lai gan dažreiz politiski gudrāk ir neklausīt galveno bosu, bet likt viņam noticēt, ka esmu viņu klausījusi..."

Godpilnajai Emmy balvai Lolita nominēta desmit reižu, to saņemot 2002. gadā par mūziku animācijas seriālam Batman Beyond. Vai balvas, viņasprāt, ir svarīgas? "Nenoliedzami, balvas un arī nominācijas paver durvis, bet ne uzreiz tik ļoti plaši, kā varētu iedomāties. Katrā ziņā, cilvēki nopietnāk tevī ieklausās. Arī Latvijai šis jēdziens kaut ko nozīmē - kā radošās personības kvalitātes rādītājs. Lai gan neteikšu, ka darbs, par ko ieguvu savu Emmy, būtu mans mīļākais skaņdarbs..."

Lolita ir ļoti pateicīga savai ģimenei par latvietības uzturēšanu. Viņa ar to lepojas: ne velti pat viņas vīrs, nebūdams latvietis, runā latviešu valodā, tāpat kā bērni. Vai Lolita reizumis neķircina amerikāņu skatītāju, ieliekot Holivudas grāvējos arī pa kādam latviešu meldiņam?

"Jā, jā, esmu to darījusi, un tad kolēģi smejas, ka atkal jau tā sounds of Latvia. Tomēr mans maizesdarbs šobrīd saistīts ar supervaroņiem, un būtu savādi, ja kāds no viņiem spēlētu kokli... Lai gan par latviešu tautasdziesmām man vienmēr bijušas aizdomas, ka tās tomēr reiz komponējis kāds briljants komponists kaut kur tālos Latvijas laukos. Klusiņām viņš pie sevis dungojis, un melodija aizgājusi tautā."

Sarunā arī Lolita atklāj, kā īsti pievērsusies mūzikai. "Jau no agras bērnības uzticīgi sekoju savas lielās māsas Brigitas pēdās. Viņa ir 15 gadu vecāka, izcila koncertpianiste, un uzaugot visu laiku klausījos, kā viņa vingrinās klavierspēlē. Viņa bija arī mana pirmā skolotāja. Kad Brigita nodibināja savu ansambli, 12 gadu vecumā arī es sāku komponēt - bet bez pierakstīšanas. Brigita to visu fiksēja uz papīra un mācīja savām dziedātājām. Tā nu man tika komponistes tituls ar krietnu uzticības kredītu..."

Visās muzikālajās gaitās Lolitu atbalstījuši vecāki, un daudz pateicības Lolita Ritmane ir parādā arī vecākās paaudzes trimdas komponistiem, kuri jauno paaudzi mudinājuši rakstīt dziesmas trimdas dziesmu svētkiem.

Viens no labajiem gariņiem bijis Tālivaldis Ķeniņš, kuram Lolita vēl skolas laikā reiz nosūtījusi kaseti ar mūziku: "Tā bija rakstīta filmai par vilkiem. Saliku tur visādas "bailīgas" skaņas, no mūzikas tur bija ļoti tālu... Viņš tā priecājās! Un teica, ka man noteikti jāturpina strādāt! Viņš vienmēr bija tik pozitīvs..."

Vēl Lolita atzīstas, ka savulaik viņu izšķiroši ietekmējuši arī Latvijas populārās mūzikas komponisti - Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš un Uldis Marhilevičs. "Savas dziesmas iesāku rakstīt, sekojot viņu pēdās, bet tad vienā brīdī pārgāju uz filmmūziku."

Lai gan Latviju no tālās Amerikas šķir daudzi kilometri, Lolita Latvijā ir bieža viešņa. Viņa iesaistījusies konkursa "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" žūrijā, oktobra sākumā bija ieradusies uz sava jaunākā simfoniskā opusa "Uvertīra gaismai" pirmatskaņojumu Cēsīs un Rīgā. Šobrīd Lolita Ritmane atkal viesojas Latvijā, lai būtu klāt kopā ar "Čikāgas piecīšu" solistu Albertu Legzdiņu un savu tēvu Andri Ritmani radītā mūzikla "Eslingena" jauniestudējuma pirmizrādē, kas 11. novembrī notika koncertzālē "Rīga", kā arī godam nosvinētu Valsts svētkus. Pirmo reizi 18. novembrī viņa būs šeit, savu senču dzimtenē.

"Latvija nav manas mājas, bet tai pieder mana sirds, jo te ir mana tēvu zeme. Uzaugot laikā, kad Latvija nebija brīva, mums bija mērķis, ka jācīnās par tās brīvību. Bieži rīkojām demonstrācijas pret okupāciju, un, tērpušies tautastērpos, ar plakātiem staigājām ap Amerikas valsts iestādēm. Daži no protestētājiem tagad strādā vadošos amatos Latvijā. Kad Latvija atguva brīvību, šķita, ka no visiem stūriem izlido tauriņi... Latvija no kultūras vērtībām gluži vai uzsprāga!"