Lai noskatītos savas lugas "Frankenšteins" iestudējumu Dailes teātrī, kura režisore ir Laura Groza-Ķibere, kuram mūziku komponējis Kārlis Auzāns un kurā Radības lomu spēlē Dainis Grūbe, pagājušomēnes Rīgā viesojās britu dramaturgs Niks Dīrs (Nick Dear).

Sakot, ka Frankenšteins un Radība ir viens otra alter ego un ka viņā pašā ir kaut kas no abiem, sarunā ar "Klasiku" Niks Dīrs slavēja Dailes izrādi un pieminēja citus "Frankenšteina" iestudējumus, stāstīja par saviem operu libretiem un dižgariem, kuri viņu iedvesmojuši lugu rakstīšanai, un par Bēthovenu, kura mūziku un dzīvi viņš izpētījis, rakstot scenāriju BBC filmai Eroica.

"Izrāde bija ļoti laba, un uz mani tā atstāja lielu iespaidu - iestudējums ir vērienīgs, gandrīz kā opera. Un šis tas mani patiešām pārsteidza," saka Niks.

"Nebiju gaidījis uz skatuves zēnu kori. Režija ir kolosāla, un 1000 skatītāju sekoja tam visam līdzi un aizrautīgi aplaudēja!"

Pirmo reizi viņa luga "Frankenšteins" izrādīta Karaliskajā Nacionālajā teātrī Londonā. Izrādei biija milzu panākumi... "Jā, kopš tā laika šai lugai bijuši astoņi vai pat desmit iestudējumi visā pasaulē," atklāj Niks Dīrs.

Vai lugā viņš ir vairāk Frankenšteins vai Radība? "Šie divi varoņi ir viena otra alter ego - spogulis jeb dubultnieks," teic dramaturgs. "Manī ir kaut kas no abiem... Kad Mērija Šellija uzrakstīja šo stāstu, viņai bija deviņpadsmit vai divdesmit gadu, un to viņa sāka rakstīt Ženēvā, kur uzturējās kopā ar savu mīļoto vīrieti Persiju Šelliju un Baironu. Viņas stāstā ģeniālais zinātnieks bija Šellijs, bet monstrs - Bairons... Jā, daļa no manis ir abos tēlos..."

Par Baironu Dīrs rakstījis arī filmas scenāriju. Vai tā ir sakritība, ka talantīgā brita dzīvi krustojušas ģeinālas personības? "Vairākus gadus esmu interesējies par laikmetu, ko dēvējam par romantisko - rakstījs par Baironu, Bēthovenu, un arī luga par Frankenšteinu ir šim laikam piederīga. Pirms vairākiem gadiem šis laikmets mani tiešām fascinēja - tas ir mūsdienu vēstures sākums, laiks pēc franču revolūcijas, kad mainījās faktiski viss, un sākās rūpniecības un mašīnu laikmets. Likās, ka šajā laikmetā ir dažas izcilas personības un daži lieliski stāsti, kas man šķita interesantāki par paša dzīvi..."

Šodien viņa visjaunākā luga, kas tikko uzvesta Anglijā, ir par Viljamu Šekspīru, un nākamās lugas darbība norisināsies Renesanses laikmetā Itāljā. "Lēkāju no viena laikmeta uz citu," smaida Niks Dīrs.