Šoreiz "Mākslinieka darbistabā" tiekamies ar baroka arfas virtuozu, izcilu senās mūzikas interpretu un pētnieku, klavesīnistu un atskaņojumu vadītāju no Lielbritānijas Endrū Lorensu-Kingu (Andrew Lawrence-King), kurš šovasar viesojās 20. Starptautiskajā Senās mūzikas festivālā, sadarbojoties ar dejotāju Stīvenu Pleijeru un kamerorķestri Sinfonietta Rīga Henrija Pērsela mūzikas koncertā "Prīsta triumfa deja".

“Man ļoti patīk viņa daudzpusība! Pērsels savieno itāļu, franču un seno britu tradīcijas, turklāt arī rakstījis dažādos stilos. Tomēr viņa baznīcas mūzikā varam manīt tolaik populārās deju mūzikas elementus un otrādi. Un vēl: lai gan viņš bijis galma mūziķis, pēc darba viņam tīri labi paticis kopā ar draugiem doties uz krogu un dziedāt dziesmas ar stipri nepieklājīgiem vārdiem…”

Taujāts par savdabīgo koncerta nosaukumu, arfists stāsta, ka Prīsts bijusi reāla vēsturiska persona – deju skolotājs, kurš 16. gadsimtā apmācījis jaunās lēdijas, turklāt tieši viņa deju skolā tikusi uzvesta arī pirmā Pērsela opera “Didona un Enejs”.

“Šodien esam ieraduši, ka dažādi žanri eksistē atsevišķi: balets, deja, opera. Bet 17. gadsimtā visas formas bija savijušās kopā. Arī Pērsela mūzika dziļākajā būtībā bija deju mūzika – gan tāda, ko dejoja teātrī, gan sabiedrībā," atklāj arfists, kurš pārvalda arī ērģeļu un psaltērija (līdzīgs cītarai, bet spēlējams ar vālītēm) spēli.

Vēl sarunā Endrū Lorenss-Kings atklāj, kā par savu radošā mūža aicinājumu izvēlējies seno mūziku un raksturo baroka arfas spēles un uzbūves specifiku. Viņa rīcībā ir visdažādākie instrumenti: "Arfas esmu iegādājies visdažādākajās vietās; tās nākušas no dažādiem vēsturiskajiem periodiem un dažādām valstīm, jo franču, itāļu, īru un spāņu arfas ir visai atšķirīgas. Kad koncertēju pasaulē, arī arfas ceļo kopā ar mani un tad man jābūt uzmanīgam, lai spēlētu īsto instrumentu īstajā vietā," smejas meistars.

Tomēr it visas mūziķim piederošās arfas ir mūsdienu kopijas, kas darinātas pēc seno instrumentu paraugiem. "Ja šodien saglabājušās ir simtiem vēsturisko vijoļu, tad nozīmīgākie vēsturisko arfu paraugi ir tikai daži. Tāpēc ir svarīgi, lai šie instrumenti glabātos muzejos, kur tie tiktu rūpīgi pētīti un labi saglabāti nākošajām paaudzēm. Ja mēs uz tām sāktu spēlēt, iznīcinātu lielu daļu svarīgas vēsturiskas informācijas. Arī pārvadāšana jebkurā gadījumā ir potenciāls apdraudējums senam instrumentam."

Tāpat mūziķis stāsta par savu sadarbību ar dejotāju Stīvenu Pleijeru, pārsteidzošajiem atklājumiem 17. gadsimta kontekstā un daudzām citām aizraujošām lietām.

Par savām mājām un miera ostu arfists sauc nelielo Grenzija salu: “Tā ir neliela un brīnišķīga! Ir ļoti jauki, ka neskaitāmo ceļojumu starplaikos man ir mājas, kur atgriezties. Turklāt šajā salā dzīvo arī daudz latviešu; te ir pat latviešu veikaliņš, kurā var nopirkt īpaši gardas lietas.”

Starp citu, Endrū Lorenss-Kings ir Karaliskās Burāšanas asociācijas sertificēts okeāna braukšanas meistars un lielāko daļu brīvā laika viņš pavada uz savas jahtas, ko nosaucis par Continuo.  

"Burāšana ir līdzīga mūzikai: arī burājot jābūt elastīgam, jāsadarbojas ar vēju, un tieši tāpat ir ar orķestri. Es to nediriģēju, jo esmu viens no mūziķiem: atrodoties tā iekšpusē, jūtos tieši tāpat, kā atrodoties jūrā.”

Vizītkarte

Endrū Lorenss-Kings ir pasaulē pieprasīts solists un diriģents, iestudējis baroka operas, oratorijas un kamermūziku Milānas La Scala operteātrī, Sidnejas un Tokijas operā, Berlīnes filharmonijā, Vīnes Konzerthaus, Ņujorkas Kārnegija zālē, Maskavas filharmonijā, Mehiko Palacio de Bellas Artes.

Kā arfists Lourenss-Kings 2011. gadā izpelnījies Grammy godalgu kā labākais ansambļa mūziķis Žordi Savalla Dinastia Borgia.

1994. gadā Endrū Lorenss-Kings nodibināja pats savu ansambli The Harp Consort, ko Deutsche Harmonia Mundi angažēja septiņu gadu ilgam solo un ansambļa ierakstu ciklam. Šobrīd The Harp Consort strādā tikai ar Harmonia Mundi USA.

Endrū Lorenss-Kings ir viesdiriģents Eiropas, Skandināvijas un ASV orķestros, koros un baroka operu iestudējumos. Viņš ir Pērtas Rietumaustrālijas universitātes vecākais viespētnieks, Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolas senlaiku arfas profesors, arfas un continuo pasniedzējs Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā.