Aizvadītā gada rudenī Latvijā pirmo reizi viesojās bandoneona spēles virtuozs Marselo Nisinmans no Argentīnas. Viņš ir brīvmākslinieks, kurš lielākoties koncertē Eiropā, bet stāstus par Latviju dzirdējis no latviešu pianistes Diānas Ketleres, jo kamermūzikas projektos abi kopīgi satiekas visai regulāri un ir pazīstami vairāk nekā piecpadsmit gadu. Šī sadarbība vainagojusies arī ar diviem skaņu ierakstiem, no kuriem nesenākais vēl tikai gaida atvēršanu.

Līdzās bandoneona spēlei Marselo Nisinmans ir arī komponists, kurš ne tikai turpina ģimenes drauga un sava radošā krustēva Astora Pjacollas aizsāktās jaunā tango žanra reformācijas idejas, bet arī ir izveidojis savu oriģinālu un laikmetīgu mūzikas valodu.

Albumā "Tango māksla", kas nācis klajā 2011. gadā Zviedrijā, Nisinmans raksta:

"Komponējot tango, esmu centies izvairīties un abstrahēties no priekšstatiem, kādi līdz šim eksistējuši par tango, jo, manuprāt, viss, kas mākslas pasaulē tiek nosaukts vārdā un iesakņojas - ir jau miris. Es ticu, ka tango mūzika ir māksla, nevis tikai tango.

Pirmo bandoneonu mūziķim nopircis tēvs, pamanot zēna interesi par to: "Bandoneona spēli un tango mūziku atceros sev visapkārt – vispirms to dzirdēju mājās; 70. gadu Argentīnā tango skanēja gan uz ielas, gan radio sabiedriskajā transportā un taksometros. Vēlāk, tīņa gados aizrāvos ar roku un popmūziku, kas manā dzīvē iezīmēja konfliktu starp pagātni un šodienu.

Bandoneons ir vispusīgs instruments, uz tā var izspēlēt ļoti daudzveidīgu mūziku, ar savu skolotāju Hulio Pani spēlējam pat Baha darbus. Bet tā kā esmu no Argentīnas un mūzika ir mana kaislība, nolēmu pievērsties tango, kas tik labi saskan ar manas tautas kultūru un bandoneonu".

Bandoneonu Marselo salīdzina ar ērģelēm – nepieciešams plūstošs legato, taču instruments pats nerada skaņas rezonansi, kā klavieres vai ģitāra. Bandoneonistam mākslīgi jārada rezonanse un legato, ko veido meistarīga pirkstu tehnika. Bandonenam nav arī akordu pogu. Lai izveidotu trijskani, jānospiež trīs pogas.

"Tango ir viena no manām identitātēm. Man ir vairākas. Ņemot vērā pieredzi, tās transformējas. Tango ir viena no būtiskākajām identitātēm, kas savā ziņā simbolizē dzīvesstilu, veidu kā cilvēks dzīvo, veido attiecības ar sievieti, tās ir attiecības ar kultūru, ar dzimto pilsētu Buenosairesu, arī ar Montevideo un visu Laplatas reģionu".

"Es daudz ceļoju, un manas mājas, iespējams, ir lidmašīna vai vilciens, kur es mēdzu arī komponēt. Dažkārt izkāpju uz zemes un sniedzu koncertu, bet mana sirds arvien pieder Buenosairesai, par to esmu drošs. Ilgi dzīvoju Bāzelē, kādu laiku – Parīzē. Daudz koncertēju tieši Eiropā, taču arī Argentīnā notiek vairāki projekti. Kā jau sacīju – savu identitāti varu izvēlēties".