Šoreiz dodamies ciemos pie kādreizējā Radio skaņu režisora, akordeona virtuoza un producenta Māra Balaško, kurš no mammas mantotajā dzīvoklī Olainē ir iekārtojis savu darbistabu ar nelielu skaņu ierakstu studiju.

Par to, ka šeit ik dienas notiek intensīvs komponēšanas, semplēšanas, aranžēšanas un jaunas koncertprogrammas sagatavošanas darbs, ārēji nekas daudz neliecina, ja nu vienīgi akordeonam pieslēgtais dators un vairākas citas "melnās kastes". Vienu darbistabas sienu aizņem grāmatu plaukti, pie citas – statīvs ar drapērijām, kā fotosalonā. Bet siltu mājīgumu istabai un nelielajai virtuvītei piešķir pie sienām gaumīgi izkārtotie Māra tēta – mākslinieka Jāzepa Balaško – gleznotie akvareļi.

Runājam arī par Radio laiku, kur Māris strādāja kā skaņu režisors no 1991. līdz 1994. gadam. Diemžēl radikālā štatu samazināšana 1994. gadā viņu kā vienu no jaunākajiem skaņu režisoriem skāra visai nesaudzīgi – Mārim no darba Radio bija jāaiziet. Un ne jau tāpēc, ka viņš slikti strādātu – mazpieredzējušākos atlaida pirmos, turklāt skaidrs bija, ka Māris dzīvē nepazudīs, jo bija ļoti pieprasīts kā akordeona virtuozs ar saviem akordeona šoviem.

Tāpat runājam par Māra Kanādas periodu, par to, kas "varēja būt, bet nebij’". Un arī par to, kāpēc Māris tomēr atgriezās Latvijā. Un būs arī pa kādam fragmentam no kopā ar aktieri Rolandu Zagorski gatavotās koncertprogrammas "Dēkaiņa stāsti nopietni un pa jokam", kas pavisam drīz piedzīvos savu pirmizrādi klubā "Hamlets".