Ciklā "Latvijas koncertzālēs" klausāmies Edvarda Grīga trīs vijolsonātes, kas vijolnieces Vinetas Sareikas un pianistes Amandīnes Savarī sniegumā izskanēja Dzintaru Mazajā zālē 14. oktobrī.

Pēc vijoļsonāšu cikla trijotnes atskaņojuma 1900. gada janvārī Kopenhāgenā, Edvards Grīgs vēstulē rakstījis: “Šīs trīs sonātes ataino mana daiļrades ceļa attīstības trīs posmus: pirmā piepildīta jaunības idejām, otrā ieturēta nacionālā romantisma noskaņās, savukārt trešā, dominora sonāte, paver bezgalīgu nākotnes horizontu.”

Pirmo sonāti vijolei un klavierēm Famažorā op. 8 (1865) Grīgs komponē, būdams divdesmitdivgadīgs jauneklis. Tajā saklausāms gan bēthovensisks patoss, gan norvēģu tautas mūzikas atskaņas (pāru dejas – springars – ritma zīmējums, norvēģu vijolei hardingfelei tipiski spēles paņēmieni, u.c.), gan arī paša Grīga jaunizveidotā rokraksta šķautne, jeb tā dēvētais “Grīga motīvs”, ko veido lejupejoša maza sekunda un tai sekojoša liela terca. Šo intonatīvo motīvu komponists vēlāk ievij sava Klavierkoncerta pamattēmā, kā arī tas sastopams daudzos citos Grīga darbos. 

Otrā sonāte vijolei un klavierēm Solmažorā op. 13 (1867) radusies komponista dzīves romantiskākajā periodā – medusmēneša laikā. Sonātes tēlus viņš veidojis, prasmīgi adaptējot norvēģu tautas melodijas un folklorai raksturīgus elementus, malējās daļās izmantojot norvēģu springdans (norvēģu deja ar lēcieniem, ko dejoja tikai vīrieši) – ritmus. Savukārt vidusdaļa risināta gaiši apcerīgās noskaņās. Sonāte veltīta norvēģu komponistam Johanam Svensenam.

Trešā sonāte do minorā op. 45 (1887) veltīta gleznotājam Francim Lēnbaham. Tā ir spilgtākā un vienlaikus ekspresīvākā no trim Grīga vijoļsonātēm, kuru caurvij norvēģu tautas mūzikas ritmi un melodijas.

---

Artemis Quartet pirmā vijole Vineta SAREIKA ir viena no Latvijas klasiskās mūzikas aprites spožākajām izcilībām. Pēc studijām Jūrmalā, Parīzē un Briselē Vineta kļuva par Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa 2009 laureāti, un ar šiem panākumiem vienā no pasaules grūtākajiem konkursiem tā pa īstam sākās Vinetas starptautiskā karjera. Vijolnieces skatuves gaitas vairākus gadus izpaudās, uzstājoties solo ar lieliskiem orķestriem un diriģentiem, spēlējot kamermūziku un pildot pirmās vijoles pienākumus simfoniskajos orķestros. 2011. gadā Vineta Sareika kļuva par Flandrijas Karaliskā filharmoniskā orķestra galveno koncertmeistari. Vairākus gadus spēlēja pašas līdzradītajā kameransamblī Trio Dali, kas guva panākumus konkursos un ko aizgūtnēm slavēja kritiķi. 2012. gadā Vinetai nāca piedāvājums spēlēt pirmo vijoli vienā no pasaules spožākajiem stīgu kvartetiem, un mūziķes dzīvē sākās jauns posms, muzicējot visaugstākās līgas ansamblī.

Vineta Sareika spēlē Džozefa Gvadaņīni darinātu vijoli (1793), ko viņai uz laiku uzticējis privāts sponsors. Vineta vijolspēlei pievērsās 5 gadu vecumā, un par lielisku skolu izglītības sākumposmā jeb pamatu pamatā mūziķe ir pateicīga Jūrmalas mūzikas skolas leģendārajam skolotājam Ojāram Kalniņam. Pēc tam Vineta studēja Parīzes Augstākajā konservatorijā pie Žerāra Pulē un Karalienes Elizabetes mūzikas koledžā pie Ogistēna Dimē. Zināšanas un prasmes Vineta papildinājusi daudzās meistarklasēs, tostarp pie Idas Hendeles, Ivrī Gitlisa, Zahara Brona, Maurīcio Fuksa un Franča Helmersona

Franču pianiste Amandīne SAVARĪ ar izcilību absolvējusi Kānas konservatoriju Francijā (2003). Iegūstot stipendiju studijām Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, A. Savarī skolojusies pie Kristofera Eltona un Aleksandra Zaca (2007), pēc maģistrantūras studijām kļūstot par Karaliskās mūzikas akadēmijas mācībspēku. Jau vairāk nekā desmit gadu viņa regulāri koncertē Eiropā, Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Austrālijā, atpazīstamību gūstot kā daudzpusīga pianiste un iejūtīga kamermūzikas partnere. Kopā ar vijolnieci Vinetu Sareiku un čellistu Kristianu Pjēru Lamarku pianiste izveidojusi Trio Dali, kas 2008. gadā ieguva otro vietu konkursā Young Concert Artist Auditions, Ņujorkā un plūca laurus Sestajā Osakas kamermūzikas konkursā un Franfurtes komercbanku rīkotajā trio konkursā.