2014. gada 15. novembrī, Hermaņa Brauna fonda aicināts, Lielajā ģildē viesojās pasaulslavenais pianists Nikolajs Luganskis no Krievijas, kura solokoncerta programmā bija gan Franča Šūberta un Sezāra Franka mūzika, gan Pētera Čaikovska cikls "Gadalaiki" un arī Lielā sonāte klavierēm Solmažorā op. 37a, ko klausāmies šajā reizē.

Iedvesma. Inteliģence. Dabiskums. Perfekcija. Iedzimta poēzijas izjūta. Dieva dzirksts. Tas viss piemīt Nikolajam Luganskim, turklāt viņš "rok" dziļi. Luganskis ir īsts dārgumu meklētājs un skaistuma pielūdzējs – neviena vērtīga detaļa, neviena komponista slēpta doma nevar paslēpties no viņa.

Ar viņu nav viegli, jo no klausītāja viņš prasa daudz. Galvenais – radošu sadarbošanos. Interesanta nianse mākslinieka biogrāfijā – Nikolajs Luganskis ir sporta meistars šahā!

"Cilvēks, kurš iet uz koncertu, lai kaut ko saņemtu, relaksētos un nomierinātos, ir slikts klausītājs. Labs klausītājs iet uz koncertu, lai kopā ar mākslinieku radītu kaut ko jaunu un nozīmīgu,” teic Nikolajs Luganskis.

----------------

Vairāk un plašāk - Intas Zēgneres intervijās ar Nikolaju Luganski:

"Pa ceļam ar Klasiku. Neatliekama saruna"

"Mākslinieka darbistabā"