4. maijā Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē ar programmu “Saules mūzika” 46. koncertsezonu noslēdza Orķestris "Rīga" sava galvenā diriģenta Valda Butāna vadībā. Kopā ar orķestri uzstājās arī solisti Rihards Zaļupe (marimba), Oskars Petrauskis (soprānsaksofons), Arvīds Kazlausks (tenora saksofons), koncertu vadīja Orests Silabriedis.

Andra Sējāna darba “Karavāna” ideja smelta Jozefa Haidna "Atvadu simfonijas" izskaņā, kad mūziķi pa vienam atstāj skatuvi, tikai A. Sējāns ir izvēlējies pretēju procesiju – orķestra mūziķu skaits uz skatuves palielinās.

Jēkaba Nīmaņa Koncertā orķestrim ar gaismas partitūru“Atspulgi” skaņai ar kompjūterprogrammu palīdzību radīta atbilstošu gaismu krāsu un intensitāti. Komponists par jaundarbu saka: “Varbūt es neapzināti sekoju senai komponista Aleksandra Skrjabina iecerei radīt gaismas partitūru simfonijai, kur gaisma ir nevis papildinājums, bet pamata tēma, kas ne tikai iekrāso skatuves noformējumu, bet tiešā veidā to veido, spēlētājs ar savu spēli it kā “izgaismo” skatuvi.” Gaismas scenogrāfiju telpiski veica gaismu mākslinieks Jānis Sniķers, bet programmēšanu - pats komponists.

Saksofonistu Oskara Petrauska un Arvīda Kazlauska solo skanēja Ilonas Breģes darbā “Saulains stūrītis”, kas sakņojas Aspazijas dzejoļu krājuma noskaņās un emocijās: “Bērnības un agras jaunības dienu ainas un izjūtas – tā ir dvēseles brīvība un atbrīvotība no rūpēm, sāpēm, pārdzīvojumiem, kas vairāk vai mazāk katra dzīvē ienāk līdz ar pieauguša cilvēka gaitu sākumu.” “Ne velti nosaukums ir “Saulains stūrītis” – gaišas dvēseles patvērums,” atzīst komponiste.

Dinamiski un aktīvi meklējumi orķestra krāsu paletē un skanējuma spožumā atrodami Armanda Aleksandravičus jaundarbā “Starmeši. Mākslīgās saules”: “Skaņdarbs ir kā paronomāze ar dažādiem gaismas objektiem (diodēm, slēdžiem, rezistoriem u. c.), no apstraktiem lāzera kūļiem līdz konkrētām projekcijām. Tās parādība ir it kā ietekmēta no citiem blakus esošiem gaismas avotiem, tā rezultātā apstraktā skaņu masas āriene iegūst citu formu, nokrāsu un izskatu.”

Riharda Zaļupes “Meža atmosfēras”  marimbai un pūtēju koncertorķestrim, par kuru autors raksta: “Mani emocionāli pievelk daba. Kopējā noskaņa veidota, parādot dažādus marimbas tembrus, kas katrā no daļām pavīd kā mazi dabas skicējumi, dabas atmosfēras. Es ceru, ka meža, dabas un vēja noskaņa sasniegs ikvienu koncerta apmeklētāju”.