No 13. līdz 17. martam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā  noritēja ceturtais mūsdienu mūzikas festivāls deciBels. Tā ietvaros  Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš 16. martā JVLMA Lielajā zālē piedāvāja programmu Radio Tunes diriģenta Kaspara Putniņa vadībā.

Armands Aleksandravičus "Re:ĢENERĀCIJA" flautai un korim

Reģenerācija ir kā atjaunošanās process, tā aplūko cilvēka paaudžu vērtību nemitīgu attīstību un mutāciju, tajā pat laikā saglabājot iekodētās pamatvērtības. Ķīniešu tradicionālā, flautai radniecīgā mūzikas instrumenta - didzi - tembra sakausējums ar cilvēka balsi un polifonijas stingrā stila divbalsību, piesātinot ar spektrālismam raksturīgo harmonisko valodu.

Margarita Gapčenko Nebulae (pirmatskaņojums)

Skaņdarba idejas avots ir astronomijas jēdziens miglājs (lat. nebula) – mākonis, kas veidojas starpzvaigžņu telpā no retinātām gāzēm, plazmas un kosmiskiem putekļiem. Šī parādība ir novērojama, pateicoties gaismas izstarojumam vai absorbcijai miglājā, tai parādoties kā gaišam vai tumšam mākonim zvaigžņotajās debesīs. Kompozīcijas struktūra un estētika balstās ar gaismu saistītajās miglāja īpašībās, tā spējā izstarot, atstarot un absorbēt gaismu.

Alise Rancāne Phantasos

Ovīdija Metamorfozēs Phantasos parādās kā viens no Hypnos (miega dieva) un Pasithea (meditācijas un halucināciju dievietes) dēliem. Phantasos ir sirreālu un pravietisku sapņu dievs, kurš iemiesojas dažādās nedzīvās parādībās – zemē, akmenī, ūdenī.

Anna Ķirse Radices astoņām balsīm un elektronikai

Skaņdarbs tika radīts, iedvesmojoties no Pētera Volēbena grāmatas "Koku slepenā dzīve". Autors ar dabas zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem uzbur vīziju par mežu kā dzīvu, vienotu organismu, kur katrs augs, koks un mikroelements pilda savu noteiktu funkciju. Pēters Volēbens raksta, ka koki savā starpā sazinās, izmantojot pazemes sēnīšu tīklu (fungi net).

Muzikālā materiāla raksturs veidots, izmantojot palielinājuma metaforu (zoom in), kas atbilst kopējai mākslinieciskajai vīzijai – ielūkoties dziļāk dabas procesos. Savukārt, skanējums atbilst floras uzbūvei, kur katra šķiedra un molekula darbojas saskaņā ar kopēju likumu. Šis skaņdarbs ir fragments no Koku operas II, kas tiks pirmatskaņota 2018. gada septembrī, dziļā Somijas mežā.

Krists Auznieks Četras daļas no izrādes NeoArctic

Kora opera NeoArctic ir rosinoša, poētiska un saviļņojoša muzikāla performance par antropocēnu – jaunu ģeoloģisko laikmetu, kam raksturīga iepriekš nepieredzēta cilvēka ietekme uz Zemes ekosistēmām. Cilvēki ir kļuvuši par dabas spēku, kas izraisa straujas, iepriekš nemaz neparedzētas izmaiņas uz to apdzīvotās Zemes.

Performancē NeoArctic uzmanība vērsta uz mūsdienu industriālās civilizācijas drupām un veikumiem. Drupas un iznīcība, jaunas dzīvības formas un jaunas ainavas. Simbiozas attiecības mūsdienu sarežģītības pasaulē. Darīšanas un atdarīšanas uzplūdi, kas paver jaunas iespējas. Distopiskais un utopiskais, kuri saplūst vienā; ir jārod jauns izbrīns par šīs zemes brīnumiem. Operas Neoarctic galvenā tēma ir procesu, struktūru un formas savstarpējā saspēle.

Mārtiņš Viļums "Man bij' viena balta pupa" no izrādes "Gaismas raksti"

Komponists Mārtiņš Viļums raksta: “Pupa ir sens indoeiropiešu mitoloģiskais simbols – ceļš uz debesīm. Līdz pat mūsdienām visā Eiropā ir sastopams stāsts par garo pupu. Īpaša vieta šim simbolam ir latvju dainu četrrindēs – manuprāt, šeit ir saglabājušies senākie nozīmju slāņi, kuros ir iekodēta dzīvības un nāves rita apslēpta jēga. Pupa šajā sakarā var tikt interpretēta kā simbols saiknei ar mirušo pasauli (tāpat viņa var tikt saprasta arī kā dzīvības koks). Māra un velns, kuri parādās četrrindu variantos sasaistāmi ar matērijas divām pusēm: viena dod dzīvību, ir visa atdzimstošā iemiesojums, cita nes aizejošo laiku, nāvi. Stāsts par garo pupu var tikt saprasts kā šķīstīšanās, attīrīšanās process pēc nāves (velnam paliek vecais ķermenis, taču gars spēj pārvarēt matērijas smagumu un attīrīties) un jauna atdzimšana (Māra dod jaunu ķermeni – “jaunas drēbes”).”