Otrā mūsdienu mūzikas festivāla "deciBels" jaundarbu programma 19. februārī koncertzālē Ave Sol ar Rūdolfa Macata, Sergeja Istratija, Leonīda Lobreva, Džekina Pusona, Krista Auznieka un Armanda Aleksandravičus opusiem, kurus diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā atskaņoja "DD" orķestris.

Krista Auznieka Scarlet Sounds iecerēts kā ļoti apjomīgs darbs, kurš top pakāpeniski un tā daļas tiek atskaņotas atsevišķi. Jau izskanējusi 1. daļa, kuru atskaņoja Jēlas filharmonijas orķestris un tagad ir tapusi 2. daļa "DD orķestrim", bet kopumā iecerēta aptuveni stundu gara kompozīcija. Krists aicina par šo darbu domāt līdzīgi kā par Marka Rotko vēlīnajiem darbiem - tas ir kā viens liels krāsas lauks un tai pat laikā darba pieredzēšana it kā netieši norāda uz attiecībām starp bezgalību, mīlestību un nāvi.

Džekins Pusons savā darbā Tides and Shadows runā par viļņiem un ēnām kā parādībām, kas iezīmē laika plūdumu. Viļņi slēpj un atklāj jūras krasta aprises, savukārt ēnas kustas pa zemes virsu mainoties katru stundu. Nosaukums norāda uz viļņiem un ēnām arī kā gravitācijas un gaismas spēkiem – gribu un ticību. Kāds var cīnīties pret vilni vai arī tikt aiznests kopā ar to. Pagātnes notikumi met ēnu uz nākotni, bet tie nevar pilnībā tikt fokusēti, piedāvājot tikai skatienu no tā, kas varētu būt.

Rūdolfa Macata skaņdarbs “Sinestēzija” radies improvizācijas meditācijā pie klavierēm cenšoties ieklausīties paralēlajā dimensijā un spēlējot 10 - 20 minūšu dažāda rakstura improvizācijas. “Plūstoši akceptēju un mīlēju visas skaņas bez racionalizēšanas. Procesu parasti ierakstīju ar telefonu. Patiesākās meditācijas es pārrakstīju uz notīm un veidoju kompozīcijas. ‘’Sinestēzija'' rašanās telpa tapa miera elpā, nesteidzoties, klausoties, elpojot, ar mieru sirdī,” par darbu saka pats komponists.

Armanda Aleksandravičus skaņdarbs Snapshot III radies iedvesmojoties no Morisa Kornēlija Ešera grafiskajiem darbiem, īpaši Relavitatá.

Leonīds Lobrevs savā Concertino klavierēm un stīgu orķestrim izmanto virkni tradicionālu kompozīcijas tehniku. Stīgu ansambļa loma šeit ir soloinstrumenta tembrālo iespēju paplašināšanai. Skaņdarba kopējā raksturiezīme ir mainīgums noskaņā, kas nereti tiecas pārkāpt trauslās nestabilitātes robežas, līdz impulsīvi ekspresīvā kulminācijā sasniedz savu galveno dramatisko akcentu. Skaņdarbs veltīts jaunajai pianistei Ilanai Makarinai.