Turpinot Eiroradio nedēļu, "Klasikas" vilnī – Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncerts, kas 25. oktobrī izskanēja Lielajā ģildē.

Līdzās Erki Svena Tīra kompozīcijai "Bāka" (1997) un Žana Sibēliusa Trešajai simfonijai Do mažorā op. 52 (1907) Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē programmas centrā licis Pētera Vaska Otrā čellkoncerta "Klātbūtne" (2012) pirmatskaņojumu Latvijā. Čella solo tajā spēlē mūsdienu čella zvaigzne Sola Gabeta, kurai komponists arī veltījis šo skaņdarbu.

Pēteris Vasks: "Mans Otrais čellkoncerts – mana dzīve ap čellu, čells manā dzīvē... Tas, ko čells man ir nozīmējis un ko caur čellu esmu vēlējies pastāstīt.

Koncertu esmu rakstījis Solai Gabetai: viņā mīt liels spēks un neaprakstāmi daudz mīlestības. Viņa ir trausla un vienlaikus spēcīga – apbrīnojama kombinācija vienā cilvēkā!

Par ko stāsta mūzika? Caur kantilēnu, dziedājumu un arī kontrastiem, kuri simbolizē tumsu, kas joprojām mūs visus pavada, – tā ir visas dzīves izdzīvošana: no klusuma, no atnākšanas, cauri pilnbriedam līdz aiziešanai. Aiziešanai kā jaunam sākumam. Dvēsele aizlido, skan šūpļa dziesma, un atkal sākas kaut kas jauns.

Kā jau visos savos darbos, arī šeit neesmu vērotājs no malas: esmu klātesošs šajā dzīvē ar savu temperamentu, šaubām, ticību un pārliecību, bet pāri visam – mīlestību. Karsti klāt esošs jebkurā skaņā."

Jau sen krievu izcelsmes Argentīnas franču čelliste Sola Gabeta radusi dvēseles domubiedru Vaska skaņu valodā, taču šo īpaši viņai veltīto skaņdarbu čelliste gaidījusi teju piecus gadus. Gabeta atzīst, ka tajā iekļautie kontrasti un dabas elementi padara mūziku dzīvu.

"Pēteris Vasks man ir īpašs cilvēks – ar dvēseli, ko sajūtu ik skaņdarbā, ko esmu spēlējusi. Esmu gadiem ilgi gaidījusi, līdz viņam būs laiks kaut ko uzrakstīt īpaši man. Pētera Vaska mūzikā ir elementi, kurus esmu meklējusi visu savu mūžu – tie, kas dara mūziku dzīvu. Ir viegli to pateikt, bet, manuprāt, ir ļoti grūti šādu mūziku radīt un neiespējami iedomāties, kā viņš to spēj panākt – tikai ar dažām skaņām, lai gan dažviet partitūra ir ļoti blīva. Pirmajā acu uzmetienā Čellkoncerta mūzika nav sarežģīta, bet tā ir ļoti tīra, mīlestības un enerģijas pilna. Kā tas iespējams – ielikt mūzikā tik daudz?" – tā sacījusi Sola Gabeta pēc Čellkoncerta pirmatskaņojuma Amsterdamā. 

Gabeta aizrauj ar fascinējošu interpretāciju, kaismīgu spēli un harismātisku personību. Viņas daiļradei raksturīga izteikta stilu un repertuāra daudzveidība.

Starptautisku slavu Gabeta iekaroja 2004.gadā, kad izpelnījās godpilno Crédit Suisse Young Artist Award, vienu no jauno mūziķu kārotākajām balvām. Laureātu koncerts kopā ar Vīnes filharmoniķiem diriģenta Valerija Gergijeva vadībā 2004. gada rudenī viņai plaši pavēra durvis uz mūzikas pasauli.

Gabetas pirmais albums ar Pētera Čaikovska, Kamila Sensānsa un Alberto Hinasteras skaņdarbiem izdots Sony Music paspārnē, 2007. gada rudenī saņemot Echo balvu. Vēl vienu Echo Gabeta izpelnījusies ar Dmitrija Šostakoviča Otrā čellkoncerta ierakstu kopā ar Minhenes Filharmonijas orķestri 2009. gada rudenī. Sony Music izdevis arī citus viņas ierakstus.

Godalgas Sola Gabeta bija nopelnījusi jau iepriekš – izcīnījusi uzvaru Minhenes ARD konkursā un Čaikovska konkursā Maskavā. Ar viņu labprāt sastrādājušies spožākie orķestri, piemēram, Vīnes Filharmonijas orķestris, Krievijas Nacionālais orķestris, Roterdamas Firlharmonijas orķestris. Minhenes Filharmonijas orķestris, Londonas Karaliskās filharmonijas orķestris, Detroitas Simfoniskais orķestris, Vīnes Simfoniskais orķestris un Sanktpēterburgas Simfoniskais orķestris, un diriģenti – Leonards Slatkins, Andris Nelsons, Nēme Jervi, Mihails Pļetņevs, Kristofs Ešenbahs, Šarls Dituā, Pols Makkrīšs un Valerijs Gergijevs.

Līdztekus arvien rosīgākajai koncertdarbībai Eiropā un Japānā, Sola Gabeta 2009. gadā debitēja ASV un Anglijā – ar Filadelfijas orķestri un Londonas Karaliskās filharmonijas orķestri, kuru diriģēja Šarls Dituā. Tāpat viņa cieši sastrādājas ar Bāzeles kamerorķestri un kopš 2005.gada ir asociētā profesore Bāzeles Mūzikas augstskolā.

Mūziķe kaismīgi nododas arī citiem projektiem, kas tapuši pēc viņas ierosmes: kopš 2006. gada jūnija Sola vada Solsbergas festivālu Zviedrijā, kuru izvēlējusies par savu mītnes zemi, – festivālā iekļauti astoņi līdz desmit kamermūzikas koncerti viņas pašas ielūgtu viesmākslinieku izpildījumā. Vēl viens projekts ir Capella Gabetta – baroka orķestris, kas kopā ar čellisti pirmajā turnejā dosies decembrī ar Vivaldi un viņa laikabiedru mūziku.

Pateicoties Rāna Kultūras fonda dāsnajam atbalstam, Gabeta spēlē retu un dārgu čellu, kuru ap 1759. gadu darinājis Džovanni Batista Gvadanīni.

Eiroradio nedēļa - starptautiski nozīmīgākais ieguldījums ″Rīga 2014″ norisēs

No 27. oktobra līdz 2. novembrim Latvijas Radio 3 ″Klasika″ piedāvā īpašu koncertu sēriju jeb Eiroradio nedēļu "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014". Tās mērķis – pievērst vairāk nekā 70 Eiroradio dalībvalstu auditorijas uzmanību bagātīgajai Latvijas mūzikas dzīvei, piedāvājot klātbūtnes sajūtu astoņos īpašos koncertos.

″Eiroradio nedēļa būs ″Klasikas″ starptautiski nozīmīgākais ieguldījums ″Rīga 2014″ norisēs. Esam gandarīti, ka visi astoņi koncertprojekti, kuros tiks pārstāvēti ne tikai Latvijas vadošie profesionālie kolektīvi un brīnišķīgie solisti, bet izskanēs arī virkne latviešu autoru darbu un netrūks pirmatskaņojumu, lieliski reprezentēs mūsu valsts mūzikas dzīves ainavu visplašākajā žanru panorāmā,” uzsver Latvijas Radio 3 ″Klasika″ direktore Gunda Vaivode.

Jāatgādina, ka ″Klasikas″ ēterā jau kopš 2013. gada sākuma iekļautas daudzas pārraides, kas veidotas lielprojekta ″Rīga 2014″ zīmē un vēsta par Latvijai nozīmīgām leģendārām personībām, zīmīgiem notikumiem un kultūrvēsturiskiem objektiem. Tāpat par Eiropas kultūras galvaspilsētas aktualitātēm daudzpusīgi informē ″Rīga 2014″ dienasgrāmata, kas ″Klasikas” ēterā klausāma otrdienu rītos, bet tiešraidēs un ierakstos tiek pārraidīti koncerti, kas konceptuāli iekļaujas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas norišu programmā.

Eiroradio nedēļu pēc LR 3 iniciatīvas jau 19. oktobrī ieskandināja džeza mūzikas koncerts Latvijas Radio 1. studijā, kurā uzstājās Latvijas Radio bigbends un dziedātāja Kristīne Prauliņa. Koncerts tika tiešraidē pārraidīts visā Latvijā, bet 31. oktobrī izskanēs Eiroradio nedēļas ietvaros.

Eiroradio nedēļas programmas turpinājumā...

Piektdien, 31. oktobrī, plkst. 19.00 tiešraidē no Lielās ģildes
LNSO, pianista Reiņa Zariņa un diriģenta Andra Pogas koncerts
Programmā:
Ē. Ešenvalds – Dzejisks zīmējums simfoniskam orķestrim "Mākoņi"
A. Skrjabins – Koncerts klavierēm un orķestrim fadiēz minorā op. 20
P. Čaikovskis – Ceturtā simfonija fa minorā op. 36

Plkst. 23.30
Džeza mūzikas koncerts 19. oktobrī Latvijas Radio 1. studijā.
Kristīne Prauliņa (balss) un Latvijas Radio bigbends Kārļa Vanaga vadībā.
Programmā: Raimonda Paula, Marģera Zariņa, Gunāra Rozenberga, Kārļa Vanaga un Ritvara Garozas mūzika.

Sestdien, 1. novembrī, plkst. 21.00
Dž. Verdi operas "Rigoleto" 18. septembra izrādes ieraksts Latvijas Nacionālajā operā.
Galvenajās lomās: Samsons Izjumovs (baritons), Olga Pudova (soprāns), Rame Lahajs (tenors), Krišjānis Norvelis (bass), Kristīne Zadovska (mecosoprāns). Kopā ar solistiem - Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

Svētdien, 2. novembrī, plkst. 17.00 tiešraidē no Latvijas Radio 1. studijas
Tautas mūzikā iedvesmots koncerts.
Laima Jansone (kokles), Raimonds Tiguls (hangs), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Andris Grunte (kontrabass) programmā "Rīta rasa noskaloja".