13.jūlija vakarā Lielajā ģildē koncertu sniedza dziedātāja Jūlija Ļežņeva, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents, atskaņojuma vadītājs un vijolnieks Dmitrijs Siņkovskis. Rīgā Jūlija bija pirmoreiz, par ko jāpateicas Dmitrijam Siņkovskim – labam dziedātājas draugam, kurš Jūliju iekļāvis savā un orķestra Sinfonietta Rīga koncertprogrammā.

Jūlija Ļežņeva dzimusi Sahalīnā, apvieno sevī krievu un tatāru saknes. Starojošās un mīlīgās sejas un nelielā auguma dēļ viņa atgādina  trauslu porcelāna lellīti, taču ir stipra, ļoti vitāla un iedvesmota būtne ar mirdzošu balsi, ko mūzikas kritika nosaukusi par „briljantu.” Jūlija Ļežņeva ir Jeļenas Obrazcovas Starptautiskā vokālistu konkursa divkārtēja Grand Prix ieguvēja, 2009. gadā, būdama tikai 20 gadus veca, viņa uzvarēja prestižajā Mirjamas Helinas vokālistu konkursā, kļūstot par jaunāko laureāti šī konkursa vēsturē, bet gadu vēlāk plūca jaunus laurus Starptautiskajā operdziedātāju konkursā Parīzē, un līdz šim brīdim viņas godalgu un balvu sarakstā gan par uzvarām konkursos, gan par albumu panākumiem ir 19 godalgas!

 No fascinējošā Rīgas koncerta, kas atklāja Senās mūzikas festivālu, piedāvājam Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa operārijas, Vivaldi Vijoļkoncertu, divas daļas no V.A. Mocarta Koncerta vijolei un orķestrim un Allegro no V.A.Mocarta motetes Exsultate jubilate. Izskan arī saruna ar Jūliju Ļežņevu.

I.A. Klausoties jūsu balsi, par kuru mūzikas kritiķi rakstījuši, ka tā ir briljanta, eņģeliska un brīnumaina, interesanti uzzināt, kā tāda balss uzradās ģeofiziku dzimtā?

J.L. Kā esmu noskaidrojusi, tad mana tēta dzimtā septiņās paaudzēs bijuši garīdznieki. Tātad arī balsij ir no kurienes nākt. Mans vecvecvectētiņš bija pēdējais garīdznieks šajā dzimtā. Un kaut kādā savas dzīves posmā, jaunībā, viņš izteicis savu vēlēšanos kļūt par operdziedoni. Tas bijis viņa sapnis. Viņš pat tika pieņemts Imperatora operteātrī. Taču to uzzinot, viņa tēvs kategoriski bijis pret un viņi sastrīdējušies gandrīz līdz attiecību pārrāvumam. Tēvs viņam pateicis – es Tevi nolādēšu, ja tu iesi pret manu gribu. Tev jāpaliek garīdzniecībā, nevis jāpāriet laicīgajā pasaulē. Varbūt, ka šis mana vec- vec- vectētiņa nestais upuris izlauzās manā liktenī.