"Klasikas" vilnī - Frederika Lova un Alana Dž. Lērnera mūzikls "Mana skaistā lēdija", kas Lielajā ģildē bija skatāms un klausāms 22. aprīlī.

Izrāde ir trīs kultūrizglītības skolu sadarbības projekts – tajā piedalās Rīgas Doma kora skolas solisti un koris, PIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” simfoniskais orķestris, kā arī dejotāji no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas.

Galvenajās lomās – Katrīna Paula Felsberga un Niks Freimanis. Izrādes muzikālais vadītājs ir Reinis Lapa, režisors – Juris Jonelis. Radošajā grupā – arī horeogrāfe Regīna Kaupuža, kostīmu māksliniece Baiba Litiņa, video mākslinieks Viktors Keino un vokālā konsultante Annija Putniņa.

Berlīnē dzimušais komponists, daudzu Brodvejas mūziklu autors Frederiks Lovs (īstajā vārdā – Fricis Lēve) piecu gadu vecumā jau spēlējis klavieres, bet septiņu gadu vecumā sacerējis mūziku sava tēva – operetes mākslinieka – koncertiem. 13 gadu vecumā kļuvis Berlīnes filharmonijas orķestra mūziķis, bet 1924. gadā pārcēlies uz ASV. Kamēr puiša talantu pamanījuši producenti, viņš izmēģinājis spēkus dažādās profesijās: bijis gan tapieris un laukstrādnieks, gan zeltracis un pat bokseris. Tieši Amerikā viņš pārtapis par Frederiku. Pirmos panākumus Lovam nes mūzikls “Brigadūna” (1947).

Absolūtu triumfu komponists piedzīvo 1956. gadā, uzrakstot mūziklu “Mana skaistā lēdija”, kam libretu pēc Bernarda Šova lugas "Pigmalions" veidojis Alans Lērners.

Stāsts īsumā: Londona, 1912. gads. Mizantropisks un snobisks profesors sader, ka spēs pārvērst meiteni – puķu tirgotāju par augstākās sabiedrības dāmu tā, lai neviens nespētu nojaust viņas izcelsmi... Līdz pat mūsu dienām mūzikls tiek iestudēts visā pasaulē visdažādākajās versijās.

Populāra kļuvusi arī 1964. gadā uzņemtā filma ar Odriju Hepbernu titullomā. Filma saņēma astoņus Oskarus, kaut pats Lovs šai balvai netika izvirzīts.