Pasaulē ir maz vietu, kur Latvijas Radio koris nav bijis, taču festivālā BBC Proms tas šovasar piedalās pirmo reizi. Varbūt tāpēc, ka kormūzikas koncerti šī festivāla ietvaros netiek rīkoti bieži.

"Uzaicinājumi un plāni festivālu rīkotāju prātos rodas kā sajūtu kopums, kas arī nosaka to, kāpēc viņi izvēlas vienu vai otru mākslinieku. Mana pārliecība - ka tā nav nejaušība, bet informācijas kopums, kas lika izvēlēties tieši mūs," prāto kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. "Protams, tas ir vairāk nekā pagodinoši... Mums kā profesionāļiem, kas visu redzējuši, visur dziedājuši, jūtams, ka neviens šeit nedzen velnu. Vide ir leģendāra. Tas ir katra mūziķa sapnis - šeit piedalīties! Arī man pašam šī ir pirmā reize."

Pirmajā koncertā - 13. augustā plkst. 20:00 - Latvijas Radio koris iesaistījies ar pareizticīgo baznīcas dziedājumiem. Koncerta sākumā koris nāk pa trepēm no 5. galerijas, virzoties uz centru.

"Koncerta veidotājiem bija šāda iecere - ka Rahmaņinova vakaru iesāktu tradicionālie un senie baznīcas dziedājumi, metot tiltu no senatnes uz Rahmaņinova laika krievu kultūru, tāpēc sākums domāts kā procesija. Tas gan mums vienlaikus arī mazliet sagrūtina dzīvi, jo tā nav soļošanas mūzika, bet gan tā, ko dzied ikonu priekšā, pilnīgā mierā," stāsta Sigvards. Tajā pašā laikā viņš prāto: "Taču ir lietas, kurās jāuzticas koncertu veidotājiem. Arī saviem dziedātājiem stāstīju, ka šie ir koncerti, kurus filmē, tāpēc tiem ir labi jāizskatās, jābūt ar vizuālu pievilkšanas punktu.

Koncertu dramaturģijas veidošana ir subjektīva, radoša lieta. Protams, rīkotājiem piedāvāju dažādas lietas. Taču cilvēki šo festivālu veido ar savu tradīciju, sajūtu, zināšanu - viņiem ir argumenti, kāpēc tā un ne citādi. Šajā gadījumā uzticamies un negrūstamies.

Galu galā, šo dziedājumu uzdevums - tikai maza replika, introdukcija Rahmaņinova "Vesperēm"."

Sigvarda Kļavas un Latvijas Radio kora draudzība ar Rahmaņinovu un viņa "Vesperēm" ir sena un noturīga. Arī festivāla BBC Proms rīkotāju vēlme mūsu kora sniegumā dzirdēt tieši "Vesperes" nebija pārsteigums. Vai mazliet nebaida, ka garīgo mūziku šoreiz nākas dziedāt ārpus baznīcas, arēnas tipa koncertzālē?

"Tas ir grūts jautājums tādā ziņā, ka nav vienas atbildes," prāto Sigvards. "Protams, mūzika rakstīta ļoti konkrētai liturģiskajai situācijai.

Labi zinām, ka ne pati baznīca vēlējās atskaņot šo Rahmaņinova ikonisko skaņdarbu - jo tas esot par daudz brīvs, laicīgs, svabads, ne arī laicīgā vara - jo uzskatīja, ka tas viss ir par daudz liels, par daudz dziļš.

Skaidrības labad jāsaka, ka "Vesperes" ir viens no koru literatūras šedevriem, ko pasaulē dzied visvairāk. Nevaru iedomāties vēl kādu citu kormūzikas lielformāta opusu, kas tik bieži tiek pieprasīts dažādos formātos un vietās. Kaut kas šajā mūzikā fascinē. Arī šajā vietā - ja Rahmaņinova zīmē notiek koncerts, tad grūti iedomāties vēl jaudīgāku darbu, ko var pasniegt starptautiskajai auditorijai. Tāpat ir ar Baha pasijām. Alberta zālē "Vesperes" esmu atskaņojis ar dažādiem koriem - lielās koncertzāles ielaidušas šo mūziku savā koncertafišā. Jautājums, kāda ir koncertzāles atmosfēra, vide, akustiskās īpašības, vai tas viss nedisonē ar saturu. Nebūt nav tā, ka koncertzāle noteikta vienīgi kā laicīgās mākslas templis.

Kad pirmo reizi ieej Alberta zālē, ir universa sajūta - ka nevar saprast, kur beidzas šī telpa. Neskatoties uz milzīgo kubatūru - tāds Kolizejs ar vāku!, no jebkuras vietas dzirdam, kā cilvēki sačukstas, kā mūziķi spēlē - dzirdi katru niansi.

Tā ir viena no izcilas koncertzāles privilēģijām - ka jebkurā vietā, katrā punktā skan labi, un tu vari baudīt mūziku viskrāšņākajā izpausmē, kādu izpildītājs rada."

Sarunu pierakstījusi Ieviņa Ancena