Pirmo reizi pasaules lielākajā klasiskās mūzikas festivālā BBC Proms jeb "BBC Promenāde" Londonā šovasar piedalās mūsu Latvijas Radio koris, lai dziedātu trijās koncertprogrammās, kas veltītas krievu komponistu mūzikai. Pirmās divas programmas 13. augustā plkst. 20.00 un plkst. 23.45 pēc Latvijas laika tiešraidē no Karaliskās Alberta zāles piedāvāja arī Latvijas Radio 3 "Klasika".

Latvijas Radio kora dziedātāja un arī bibliotekāra Kārļa Rūtentāla pārziņā ir ne tikai nošu partitūras, bet arī kontakti ar ārvalstu koncertorganizācijām. Šovasar - īpaši ar "BBC Promenādes" rīkotājiem.

Kārļa fotoattēls un rakstītais teksts grezno arī festivāla bukletu, kur viņš raksturojis koru situāciju Latvijā. Ko viņam šķitis būtiski pavēstīt par Latvijas Radio kori "BBC Promenādei"?

"Kad tikām uzaicināti piedalīties festivālā, rīkotāji vēlējās plašāku informāciju par Latvijas koru kultūru kopumā, par mums, Latvijas Radio kori, un arī par mūsu repertuāru," stāsta Kārlis. "Centos  izsmeļoši atbildēt, taču jau uzreiz otra puse man ar smaidu atvainojās, ka spēs bukletā ievietot vien mazu daļu no manas sūtītās informācijas.

Tā ir lieta, kas man vienmēr šķitusi būtiska - ja mēs paši Latvijā ļoti labi apzināmies savu koru kustības nozīmi, tad lai arī Eiropas un pasaules mērogā cilvēki būtu informēti par Latvijā valdošo koru kultūras nozīmi. Un to arī centos izstāstīt mūsu aicinātājiem.

Kā nopratu no mūsu sarakstes, viņiem tā šķita ļoti interesanta informācija. No manas puses būtiskākais - pēc iespējas plašākām tautas masām darīt zināmu latviešu koru kustības nozīmi Latvijas un pasaules mūzikas kontekstā. Kopumā koru kustībai pasaulē nebūt neiet viegli - kaut vai tajā pašā Nīderlandē, kas atpazīstama ar savu koru kultūru, ir lielas, ne pārāk pozitīvas izmaiņas šajā jomā. Tāpēc man šķita svarīgi pastāstīt, kas koru kustība vispār ir par lietu, kāpēc tā ir tik nozīmīga un kāda ir Latvijas nozīme tajā visā."

Viena no festivāla šī gada tēmām saistīta ar Oktobra revolūcijas 100. gadadienu. Satricinot Krieviju un pasauli, tā dziļi iespaidojusi ne tikai sociālo un politisko jomu, bet spēcīgi ietekmējusi arī 20. gadsimta mūziku Krievijā. Pirmās pārmaiņu vēsmas skārušas jau Sergeja Rahmaņinova darbus, kas dāsni pārstāvēti abos 13. augusta koncertos.

Šajā kontekstā aktuāls ir jautājums par Latvijas koru attiecībām ar krievu komponistu mūziku. Krievu skola - tā mums ir īpaši tuva jau kopš Vītola, Mengaiļa un citu latviešu klasiskās mūzikas pamatlicēju laikiem - viņi taču izglītību tika guvuši tieši Krievijā. Tāpēc arī Kārli Rūtentālu nav pārsteidzis britu jautājums par mūsu saikni ar krievu mūziku un kāpēc tieši latviešiem uztic dziedāt krievu komponistu mūziku. "Par šo niansi bija pat trīs jautājumi no BBC puses.

Biju ļoti uzmanīgs šajā diskusijā, jo mūsu ģeopolitiskā un vēsturiskā situācija vienmēr bijusi saistīta ar kaimiņiem, kas ir likumsakarīgi. Bet te ir zemūdens akmeņi - ja šīs attiecības izrauj no konteksta vai vispārina, var rasties nepareizs priekšstats.

Jā, mēs bieži dziedam krievu mūziku, jo labi to izprotam - vēl nesen esam bijusi daļa no lielāka vienuma, ikdienā ar krievu nāciju saskārušies gluži sadzīviskā līmenī. Līdz ar to latviešu kolektīviem lielākoties nav problēmu ar krievu valodu, kas bieži ir klupšanas akmens ārvalstu dziedātājiem - tā ir citas cilmes valoda.

Lai neveidotos nepareizs priekšstats, tieši tā arī atbildēju - ka nav jau gluži tā, ka dziedam tikai krievu mūziku. Rahmaņinova mūzika, piemēram, ir garīga, un tieši arī garīgā puse krievu mūzikā ir ļoti plaša un izteikta.

Kas attiecas uz Dmitrija Šostakoviča ciklu korim a cappella "Desmit poēmas ar revolucionāro dzejnieku tekstiem", ko dziedāsim 14. augustā, man ir divējādas izjūtas, un varu runāt arī daudzu savu kolēģu vārdā. Ir tāda neliela baža par to, vai šis Šostakoviča cikls un konkrētie skaņdarbi pareizi tiks izprasti. Daudz būs atkarīgs no dzejas tulkojuma, konteksta, jo mūzika jau ir ļoti skaista.

Mums kā latviešiem ar ne pārāk patīkamām atmiņām par šo laiku vispār ir dalītas izjūtas. Pasaules klase mūzikā tā ir, bet jautājums ir par to, vai proletārā uzvaras gājiena svinēšana tiek pareizi interpretēta un adekvāti saprasta krieviski nerunājošo klausītāju aprindās.

Protams, ir skaisti atzīmēt brīvības uzvaru pār despotismu, kā tas arī tiek pozicionēts, taču vēsturiskā patiesība jau īstenībā meklējama kur citur..."

Tomēr Latvijas Radio kora pienesuma smaguma centrs "BBC Promenādē" ir tieši Rahmaņinova "Vesperes".

"Man pašam ļoti patīk krievu mūzika, tā man ir tuva - gan kora, gan simfoniskā. Man patīk tās plašums, tas, ka tur ir iespējams parādīt tik ļoti dažādas krāsas, un krievu plašā dvēsele izpaužas visuzskatāmākajā veidā. Rahmaņinova mūzikā ir viss spektrs - tā mani ļoti uzrunā."

Šoreiz "Vesperes" jādzied Karaliskajā Alberta zālē, kas vairāk paredzēta simfoniskajai mūzikai, tāpēc tiks izmantota apskaņošana. "Pavasarī "Vesperes" Kaspara Putniņa vadībā dziedājām Japānas koncertzālēs, kas īpaši radītas kā akustiskās mūzikas koncertzāles, taču būs patīkami ieiet arī Karaliskajā Alberta zālē - kā dziedātājs esmu diezgan mierīgs: lai nu kas, bet BBC Proms cilvēki zina, ko dara. Tehniskā puse būs augstākajā līmenī. Kā dziedātājiem, protams, vienmēr vieglāk dziedāt, ja akustika palīdz. Rahmaņinovu esam dziedājuši ļoti daudz, šī mūzika mums "guļ balsīs". Fiziski grūts šis skaņdarbs ir nenoliedzami izturības ziņā, jo kulminācija ir skaņdarba beigās. Bet šķiet, ka būs labi!"

Sarunu pierakstījusi Ieviņa Ancena