Šoreiz "Klasikas" uzmanības lokā nonācis Pētera Barisona 1944. gada opuss "Nāves sala" - kantāte soprānam, baritonam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim ar Jāņa Akuratera tekstu.

Tā komponēta, visticamāk, 1944. gadā. Kad komponists 43 gadu vecumā aiziet mūžībā, piemiņas tekstos piesaukta “vēl neatskaņotā” kantāte “Nāves sala”. Tā tas, šķiet, paliek līdz 80. gadu vidum, kad diriģents Jānis Lindenbergs ņem šo opusu un liek asistentūras beigšanas eksāmena programmā, tiesa, versijā solistiem, korim un klavierēm. Kantātes pilnasinīga piedzimšana notiek 1986. gada 27. septembrī Edgara Račevska jubilejas koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Solo dzied Leonora Ratniece un Andris Miķelsons.

Leģenda pauž, ka kantātes atskaņojums Kārļa Rūtentāla vadībā tapušajā koncertieskaņojumā bijis tik spožs, ka to varēja uzskatīt gandrīz vai par studijas ierakstu. Izplatās runas, ka tāds tas arī dzīvo Radio fondos un vēlāk iekļūst tvartā. Viena nesakritība – Radio avoti pauž, ka 1987. gadā Rīgas Domā top “Nāves salas” studijas ieraksts, kurā soprāna solo dzied Lilija Greidāne, un tieši šis ieraksts ir vienīgais, kas izdzīvojis līdz mūsdienām. Ticams, ka leģenda šoreiz izrādījusies gan spēcīga, tomēr ne gluži īstenībai atbilstoša.

Kantātē “Nāves sala” stāstīts par 1916. gada latviešu kareivju kaujām Daugavas krastā netālu no Ikšķiles, kur pārciestie lielie zaudējumi lika nosaukt šo vietu par Nāves salu. Tiklab iespējams, ka kādu impulsu tik spēcīga darba tapšanai būs devušas arī 1915. gada bēgļu gaitas, kad Barisonu ģimenei nācās atstāt dzimtās Sēlpils Skudru mājas. Sava vieta te ir arī Barisona savdabīgajam, atturīgajam un tajā pašā laikā dziļajam dievbijīgumam (ne reliģiozitātei). Iespējams, tuvu patiesībai ir tie, kas saistībā ar Barisonu nosauc panteisma jēdzienu, – te dabas tēlu spilgtums, daba kā baznīca, kritušo kareivju dvēseles kā dūjas, nepieciešamība atšķetināt jebkuru konfliktu, ko uzstādījusi paša mūzika. Nav noslēpjams, ka Barisona dabā līdztekus romantiskam trauslumam ir spēcīga tieksme uz patētisko, eksaltēto. Kantātē “Nāves sala” šis patētiskais aspekts ir labā samērā ar lirisko un aprakstošo, un Radio koris jebkurā elementā rāda visaugstāko kvalitāti.

(daļēji citēts no grāmatas “Latvijas Radio korim – 75”)

Pirms kantātes klausīšanās Orests Silabriedis sarunājas ar JVLMA profesori, Dziesmusvētku virsdiriģenti Airu Birziņu, un sarunā iekļauti kantātes raksturīgāki fragmenti.

Pētera Barisona “Nāves salas” ieskaņojumā Edgara Račevska vadībā piedalās Lilija Greidāne (soprāns), Andris Miķelsons (basbaritons), Larisa Bulava (ērģeles), Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.