Gundaris Pone (1932-1994) par savu Gran duo funebre - "Lielo sēru duetu" - altam un čellam (1987), ko 1990.gadā Latvijas Radio 1.studijā ieskaņojuši Uldis Viesturs Sprūdžs un Māris Villerušs, topašugad intervijā Aijai Vankai sacīja: "Tas ir darbs, kuram ir tuvs sakars ar Latviju. Katrā ziņā - ar Ziemeļeiropu. Mans nolūks bija radīt tādu balsi, kas atbilstu šai Eiropas daļai. Tādēļ es izvēlējos divus tumšākos instrumentus, taču skaņas (šajā duetā) nebūt nav tumšas. Tumši instrumenti spēj arī ļoti gaišas skaņas dot. Zināms iespaids bija Šostakoviča mūzikai, sevišķi - viņa Astotajam stīgu kvartetam, lai gan jūs nedzirdēsit manā Gran duo nekā no Šostakoviča kvarteta, kas ir ļoti drūms un pesimistisks.

Gran duo ir sakars ar Latviju tajā nozīmē, ka es esmu nodarbojies ar sēru jeb nāves problemātiku - kā to dažādās (pasaules) vietās uztver? Manā uztverē latvieši nekad nav uztvēruši nāvi tik traģiski kā, piemēram, dienvidu tautas, bet (..) ar daudz saulaināku skatu.

Mans nolūks nebija rakstīt sēru mūziku, bet gan (skaņās) uzrakstīt to, kā latvietis skatās uz lielajiem jautājumiem. Uz pašu pēdējo jautājumu.  Gran duo ir mana atbilde uz to."

Pirms skan šī atbilde, par Gundara Pones Gran duo funebre stāsta komponiste Linda Leimane.