Viens no mūsu lepnumiem mūzikā – izcilais komponists Jānis Ivanovs (1906. gada 9. oktobris — 1983. gada 27. marts) – iezīmē veselu pusgadsimtu latviešu kultūras attīstībā. Tieši viņa simfoniskā mūzika atzīta arī par mūsu kultūras kanona cienīgu vērtību, un komponista devums šajā žanrā neatpaliek no pasaules mūzikas augstākajām virsotnēm. Šonedēļ mūsu dižgaram - 110. gadskārta, kas "Klasikas" vilnī tiks svinēta jo krāšņi.

Līdz pat piektdienai ik vakaru plkst. 20:10 (otrdien - plkst. 21:30) "Klasikā" skanēs Jāņa Ivanova mūzikas izlase, savukārt sestdien, 8. oktobrī, plkst. 14:07 ēterā būs Rūtas Paulas sarūpētais raidījums "Mūsu leģendas", bet svinību vainagojumu iezīmēs Jāņa Ivanova 110. jubilejas koncerta tiešraide no Latgales vēstniecības "Gors" svētdien, 9. oktobrī, plkst. 16:00 - tieši komponista dzimšanas dienā.

Liktenis viņam bija iemērījis piedzīvot vissarežģītāko Latvijas vēstures periodu, un laikmeta raisītās pārmaiņas nepārprotami vērojamas arī komponista rokraksta stila evolūcijā.

Šķiet, neviens no mūsu skaņražiem nav vērtēts tik pretrunīgi kā Ivanovs: gan debesīs celts, gan tikpat karsti pelts, taču visvarenā lomu uzticēsim laikam, kas vērtīgo atšķir no mazāk lieliskā un ļauj pārliecināties, ka jebkuras politiskās iekārtas ideoloģija ar gadu distanci uzlūkojama kā pārāk šaura mēraukla talanta lieluma noteikšanai.

Ivanovs ir un paliek mūsu ikona, kas savu unikalitāti būvējis ar Latgales ļaudīm raksturīgo mentalitāti, emociju tiešumu, pārdzīvojuma svaigumu, dabā iedvesmotu tēlainību un sīkstu pamatīgumu. Lai gan pirmajā vietā, protams, liekams viņa neticamais ieguldījums simfoniskās mūzikas jomā, meistars savulaik aizsācis arī divus jaunus žanrus: klaviermūzikā tie ir skicējumi, bet kormūzikā – vokalīzes.

Tikām komponista un diriģenta slavai līdzās varam likt arī viņa – paša Jāzepa Vītola zināšanu mantinieka – pedagoga talantu: Jāņa Ivanova audzēkņu vidū ir gan Raimonds Pauls un Maija Einfelde, gan Juris Karlsons un Jānis Lūsēns – īstas mūsdienu izcilības!

“Nav iespējams paiet garām Jāņa Ivanova simfonijām, neizkropļojot priekšstatu par veselu pusgadsimtu latviešu kultūras attīstībā. (..) Savu īpašo vietu Latvijas mūzikas vēsturē Jānis Ivanovs ieņēmis kā komponists ar izteiktu domāšanas vērienu. Viņa radošā mantojuma lielums izpaužas ne tikai mākslinieciskajā aspektā, bet arī kvantitatīvi.

Nevienam citam Latvijā nav izdevies sacerēt 21 simfoniju, būtībā veselu orķestra mūzikas arhipelāgu, kura pamatus vēl joprojām apskalo latviešu kompozīcijas skolai tik tuvās romantiskās lirozofijas straumes.

(..) Jāņa Ivanova simfonijas savā kopumā ir vitāla spēka izcīnīts latviešu kultūras apvāršņu paplašinājums, pierādot, ka īsts mākslinieks var būt spēcīgāks par apstākļiem un vidi, no kuras tas ir nācis,” raksta muzikologs Mikus Čeže.