Februāris – laiks, kad mīlnieki sarosās, bet daļa vientuļo skumst. Tāpēc arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti šobrīd prāto par vientulību, aplūkojot tās dažādās nokrāsas gan skatuves mākslā, gan grāmatu kalnos.

2017. gada decembrī ikvienam bija iespēja iepazīties ar 1. kursa jauno režisoru pirmajiem darbiem. Viens no tiem bija īsizrāde “Ak, vai!”. Tās autore ir jaunā režisore Anna Klišāne. "Manā īsizrādē bija stāsts par kādu 84 gadus vecu kundzīti, kuru pārpratuma dēļ divi lauku puiši nakts aizsegā aizved uz psihiatrisko klīniku, jo jo uzskata, ka viņa sajukusi prātā. Taču notikusi kļūda, un viņa atgriežas mājās. Viņa ir ļoti vientuļa un vienīgais viņas sabiedrotais ir televizors, ar kuru viņa sarunājas.

Izvēloties šo tēmu, domāju ne tikai par vecu cilvēku vientulību, jo uzskatu, ka mūsdienu sabiedrībā ir tik daudz dažādu cilvēku, un visi esam tik vientuļi: vecs vai jauns - tik un tā kādā brīdī tevi skar vientulība. Un tad ir jautājums - vai nu tu tiec ārā no tās, vai netiec." Anna arī prāto - arī soctīklu laikmetā, kaut saraksties ar draugiem, vari būt vientuļš. Tas ir katra indivīda personīgais skatījums."

Tikām aktieru profesija saistīta ar nepārtrauktu cilvēcisko kontaktu. Sākot ar iestudēšanas procesu kopā ar režisoru un citiem kolēģiem, un beidzot ar skatītāju uzmanību izrādes laikā. Bet kā ar vientulību? Vai viņi no vientulības bēg, vai varbūt to izbauda? Cik cilvēku, tik viedokļu, taču dažas kopīgas vadlīnijas tomēr ir. Piemēram, jebkurš var justies vientuļš, tostarp atrodoties pūlī, ja trūkst dombiedru. Ir labā un sliktā vientulība. Labā vientulība var būt nerunāšana. Ir vērtīgi tie brīži, kad var paklusēt. Vismazāk ar vientulību var saskarties, ja esi kopā ar amatbrāļiem. Un vientulība galu galā ir skaista, jo rosina radošo domāšanu.

LKA nozīmīga daļa ir dažādu kultūras teorijas kursu studenti, kuri lielāko tiesu sava laika pavada ierakušies grāmatu kalnos. Viens no lielākajiem “grāmatu tārpiem” Latvijā ir Valters Dakša - balvas "Laiks Ziedonim 2015" laureāts kategorijā “Rabarbers”, ko ieguvis par savu apjomīgo grāmatu kolekciju un zinātkāri literatūrā. Jaunietis vēlētos piedzīvot katru grāmatas dzīves fāzi līdz pat papīra ražošanai.

Pagājušā gada decembrī klajā nāca jaunā izdevēja pirmā grāmata – Eināra Pelšes jeb Devil grāmatu Condom.

"Pavasarī iznāks septiņu jauno dzejnieku antoloģija -  jāpaskaita, cik no viņiem būs Kultūras akadēmijas studenti. Divi vai trīs," atklāj Valters, kurš jau piecus gadus krājis dzejoļu grāmatas.

"Saņemot apbalvojumu "Laiks Ziedonim", man pašam bija svarīgi saprast, kas vispār ir dzeda, ja jau esmu dzejnieka vārdā nosauktu apbalvojumu saņēmis. Tā nu sāku kolekcionēt ne tikai grāmatas, kas izdotas līdz 1945. gadam, bet arī dzejas grāmatas vispār." Šobrīd Valtera Dakšas kolekcijā ir ap 10 000 grāmatu!

Pagaidām tās glabājas 6 filiālēs. "Oskara Kalpaka muzejā ir visvairāk, tad vēl Jāņa Akuratera, Imanta Ziedoņa muzejā, pie privātpersonām. Bet, ja būtu industriālas telpas, kur glabāt, noteikti šo skaitu varētu kāpināt līdz pat simt tūsktošiem, jo laikmets tāds, ka grāmatas viegli pieejamas. Senākā grāmata manā kolekcijā ir Glika Bībele no vēsturnieka Induļa Ķēniņa kolekcijas," stāsta Valters, kurš apsvēris ideju par savas bibliotēkas veidošanu. "Pats strādāju Jāņa Akuratera muzejā, un labi zinu, kādi ir noteikumi - nekam īsti nevar pieskarties, uz mēbelēm sēdēt nedrīkst, un kopā ar Eināru Pelši esam izplānojuši, ka varētu izveidot tādu drēbju skapi, kurā, piemēram, būtu Kārļa Vērdiņa vai Arta Ostupa mētelis, paņemt to, uzvilkt, sajusties viņiem tuvāk.

"Mūsu trakākā ideja - protams, ironiska - ir par to, ka varētu izveidot dzejnieku netīro zeķu kolekciju..."

Un kāda ir jaunā izdevēja atbilde uz jautājumu, vai mīts par grāmatu tārpiem-vientuļniekiem ir patiess?

"Ļoti daudz grāmatu esmu saņēmis kā dāvanu, tāpēc pie grāmatām mani vairāk vilina satiktie cilvēki - tas bieži ir daudz lielāks pārdzīvojums - aprunāties ar cilvēkiem, kuri dāvina grāmatas."

------------

Latvijas Kultūras akadēmijas studentu raidījumu veidojušas: Elvīra Avota, Elizabete Skrastiņa, Aija Lūse un Signe Dzenīte.