Šoreiz Latvijas Mākslas akadēmija runā par diviem aktuālajiem notikumiem – mēneša sākumā pasniegto Ināras Teterevas stipendiju mākslā un nesen atklāto studentu izstādi "Bez vārdiem".

Izstāde "Bez vārdiem" apskatāma līdz 21. oktobrim LMA 1. stāva izstāžu zālē un tajā piedalās maģistra un bakalaura programmu studenti no Glezniecības apakšnozares - Ansis Rozentāls, Kristaps Priede un Reinis Bērziņš, Keramikas apakšnozares - Kristīne Nuķe Panteļejeva un Scenogrāfijas apakšnozares - Ilmārs Šterns.

Mākslas akadēmijas 4. kursa mākslas zinātniece Iveta Feldmane izstādi aplūko kopā ar diviem tās autoriem – Ansi Rozentālu un Kristapu Priedi.

Izstādes veidošana ir lieliska prakse studentiem. Puiši atklāj, ka grupas izstādei pieteikušies astoņi dalībnieki. "Paveicies, ka mūs izvēlējās. Taču var arī redzēt, ka viss sastāvs nokomplektēts no dažādām specialitātēm. Visa komplektācija veidojas pamazām - iesūtām savus darbus, tad pie darba ķeras scenogrāfs, bet kopējā tēma šoreiz ir  cilvēks. Izstāde šobrīd dzīvo, to var interpretēt jebkā, kā skatītājs to vēlas."

Abi mākslinieki arī atzīst, ka viņu darbi ir kā sava veida dienasgrāmatas, kurās lasāms kas ļoti personisks.

Savukārt maģistrantūras glezniecības studente Kristīne Kutepova uz sarunu aicina divus no trim mecenātes Ināras Teterevas stipendijas mākslā laureātus - Vizuālās komunikācijas apakšnozares 1. kursa studentu Jāni Kraukli un Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares 1. kursa studenti Lauru Veļu (trešais stipendiāts ir Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozares 3. kursa students Krišjānis Elviks, kurš sūta sveicienus no Polijas).

"Sajūtas, saņemot stipendiju, bija pilnīgi neticamas! Tās uzreiz atsauca atmiņā Oskara ceremoniju, kurā paziņo laureātu, bet kļūdas pēc tūlīt to atsauc. Tādas kosmiskas izjūtas," teic Laura Veļa.

"Bija pārņēmusi tāda pamatīguma sajūta - ka pienācis brīdis, ka drīkstu uz šo stipendiju pretendēt. Jo līdz tam likās - kamēr vēl neesmu sarīkojusi savu pirmo personālizstādi, to nemaz nedrīkst darīt. Tādi noteikumi bija manā prātā... Kad biju sarīkojusi savu pirmo izstādi, uzskatīju, ka nu varu rakstīt pieteikumu stipendijai," teic Laura, kuras pirmā personālizstāde šobrīd apskatāma Kalnciema mākslas galerijā.

Vaicāta, kas viņu atšķir no citiem māksliniekiem, Laura saka tā: "Sāksim ar to, ka sevi vēl par mākslinieci neuzskatu. Mana pamatizglītība bija mūzika, nevis mākslas skola vai vidusskola. Vienā brīdī pēc IT apguves pārgāju uz Mākslas akadēmiju."

Laura neslēpj - stipendijas saņemšanas sakarībā uzklausījusi daudz patīkamu vārdu. "Ja pirms tam man kāds teica, ka patīk tas, ko daru, man bija grūti noticēt. Domāju - vai nu pieklājība, vai cilvēks vienkārši grib mani iepriecināt. Kad saņem šādu apbalvojumu, ir sajūta, ka tavs darbs patiešām ir novērtēts. Ka tas nav tikai pieklājības pēc vai tāpat vien. Jo man vienmēr ir lielas šaubas par to, ko daru, jo man ir milzīgas prasības pašai pret sevi.

Māksla man šķiet kā tāds mazs kukainis, kas var ierosināt tornado - skaistākais, ka tā ierosina domāšanas procesu, iedvesmo.

Mani pašu saista mākslas darbi, kuri rosina domāt, iztēloties.

Īpaši man patīk tas, ko dara jaunie latviešu komponisti laikmetīgajā akadēmiskajā mūzikā - tādas ainas manā galvā paveras! Tas tik ļoti iedvesmo!

Māksla kaut mazliet cilvēku attur no patērētājkultūras un izrauj no ikdienas, kas nepieciešams, lai saglabātu veselo saprātu."

Stāsta Jānis: "Stipendijas pasniegšanas dienā lija lietus, man bija jāgatavoajs izstādei, nolēmu, ka braukšu ar velosipēdu.

Biju izmircis slapjš, dusmīgs, neapmierināts - braucu no Mežaparka līdz Mūkusalas ielai, un likās, ka tā ir sliktākā diena, kāda vispār šogad bijusi. Nodomāju - varbūt kontrastam būs kāds pozitīvāks notikums?

Pasniegšanā obligāti bija jāierodas, bet pa vidu vēl bija izstādes iekārtošana. Notikušais šo dienu pozitīvi mainīja. Ilgi nevarēju koncentrēties, ka esmu dabūjis stipendiju, jo bija vēl jāiekārto izstāde "Nosaukumam nav nozīmes", kas Mākslas muzejā Jaunajā zālē apskatāma līdz 19. novembrim."

Jānis arī īsi pastāsta par sevi: "Nāku no parastās vidusskolas, taču manas intereses ir ļoti plašas - nesaistu sevi tikai ar mākslu; drīzāk interesē domāšanas un radīšanas proces, nonākšana līdz idejām, visa liekā atmešana. Koncentrēta domas tīrība. Interesē arī dizains, mūzika. Varbūt šī stipendija būs labs iemesls pastrādāt arī šādā virzienā.

Kas ir māksla? Man laikam visinteresantākais šķiet, ka tajā nav robežu.

Vienā projektā varu darboties ar programmēšanu, citā - ar materiāliem, trešajā varu zīmēt. Paņemt no jebkuras nozares sev interesantāko un samiksēt kopā."