Šoreiz "Jāzepu" veidojusi Nora Vanaga, aicinot iesoļot JVLMA gaiteņos.

No 10. līdz 17. martam JVLMA norisinājās VI Starptautiskais Jurjānu Andreja Metāla pūšaminstrumentālistu konkurss, kuru ar Borisa un Ināras Teterevu fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Mūzikas centra atbalstu rīko Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Pieteikumus konkursam pērn iesniedza teju 100 dalībnieki, taču atlasi izturēja vien 54 (vecumā līdz 30 gadiem), no kuriem 10 bija pārstāvji no Latvijas – 3 mežradznieki – Miks Bankevics, Māris Evelons un Kārlis Rērihs; 2 trompetisti – Klāvs Borozdins un Gatis Gorkuša; 3 eifonisti – Kārlis Krapauskis, Edgars Ivars Vanags un Marija Anna Novicāne, kā arī tromboniste Laura Muceniece un tubists Kaspars Šmits.

Līdzās Latvijas jaunajiem mūziķiem konkursā piedalījās pārstāvji no 15 valstīm, to skaitā Igaunijas (4), Japānas (3), Krievijas (4), Korejas (1), Lietuvas (8), Luksemburgas (1), Nīderlandes (5), Norvēģijas (1), Polijas (5), Portugāles (2), Spānijas (3), Šveices (1), Ukrainas (1), Ungārijas (1) un Vācijas (3).

Konkurss norisinājās 3 kārtās. 11. un 12. martā notika konkursa pirmā kārta, kuru izturēja 28 dalībnieki, no tiem 7 latvieši – visi trīs mežradznieki Miks Bankevics, Māris Evelons un Kārlis Rērihs, divi eifonisti – Kārlis Krapauskis un Marija Anna Novicāne, trompetists Gatis Gorkuša un tubists Kaspars Šmits, kuri 14. un 15. martā mērojās spēkiem konkursa otrajā kārtā.

Visbeidzot 17. martā norisinājās III kārta, kurā sacentās 6 spēcīgākie no abām iepriekšējām kārtām. Un šie seši finālisti ir – mūsējais – mežradznieks Māris Evelons,  tubisti Fjodors Šagovs (Krievija) un  Danielius Partikas Kišūnas (Lietuva), trompetists Marks Cvingelbergs (Vācija), trombonists Jaroslavs Meisners (Polija), un mežradznieks Mēzs Voss (Nīderlande).

Jaunos mūziķus vērtēja seši žūrijas pārstāvji: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, eifonija virtuozs un pieprasīts koncertsolists Stīvens Mīds no Apvienotās Karalistes, ievērojamu orķestru solo mežradznieks un koncertsolists, profesors Vils Sanderss no Nīderlandes, trompetists un Lietuvas Mūzikas un teātra augstskolas profesors Adoms Kontauts, Orhūsas Karaliskās Mūzikas akadēmijas trombona klases profesors Nilss Ole Bo Johansens no Dānijas, Grācas Mūzikas augstskolas tubas klases profesors Jozefs Maierhofers no Austrijas un JVLMA Pūšaminstrumentu katedras vadītājs, tubas klases docētājs Jānis Retenais.

Par žūrijas komandu, vērtēšanu un savu pieredzi konkursos stāsta žūrijas priekšsēdētājs Stīvens Mīds: "Visu konkursa laiku žūrijas vidū valdīja lieliska atmosfēra! Katrs no mums spēlē dažādus instrumentus, nākam arī no dažādām valstīm, līdz ar to reprezentējam atšķirīgas tradīcijas. Mums bija izstrādāta ļoti laba vērtēšanas sistēma, un kā žūrijas priekšsēdētājs sekoju līdzi, lai vērtēšanā viss būtu skaidrs un saprotams. Pēc katras konkursa kārtas komentējām, dalījāmies pārdomās par dzirdēto un nonācām pie konkrētiem lēmumiem kopā. Es patiešām esmu ļoti apmierināts ar žūrijas darbu.

Protams, ir grūti salīdzināt dažādus instrumentus, taču šajā konkursā, it īpaši trešajā kārtā, tas bija vienkāršāk, jo bija dalībnieki, kuri spēlēja pārliecinoši un maz kļūdījās, savukārt bija dalībnieki, kuri bija ne tik pārliecinoši un kļūdījās biežāk. Tas savā ziņā atviegloja žūrijas darbu.

Bez šīm kļūdām, protams,  tiek vērtēta muzikalitāte, frāzējuma un dinamikas prasmīga pielietošana, kā arī spēja sadarboties ar orķestri un diriģentu. Tieši tas, ka instrumenti ir tik dažādi, mums kā žūrijai ir izaicinājums. Mēs dzirdam un mums arī jāzina, kā būtu jāizklausās labi.

Arī es pats vairākus gadus atpakaļ esmu piedalījies konkursos, taču tagad man ir jau 55 un tāda vecuma mūziķiem konkursus vairs neorganizē, par ko es tikai priecājos. Kad biju jaunāks, piedalījos vairākos konkursos, piemēram, 'BBC Joung musician of the year, kas ir viens no nozīmīgākajiem jauniešu konkursiem. Esmu bijis daudzos konkursos kā žūrijas pārstāvis, un es klausos gan kā mūziķis, gan kā atskaņotājmākslinieks. Tieši tāpēc es zinu, kā jūtas konkursa dalībnieki - kāds uztraukuma dēļ jūtas noguris, taču kādam uztraukums ir tieši lielā izdevība.

Kopumā man šķiet, ka latviešu metālpūšaminstrumentālistu līmenis attīstās. Kad pirmo reizi ierados šeit aptuveni pirms desmit gadiem, līmenis bija diezgan zems, izņemot dažus mežragus. Domāju, ka šobrīd mūziķi ir ievērojami progresējuši. Taču viņu progresa ātrums ir atkarīgs no skolotāja kvalitātes.

Studenti vienmēr var mācīties un veltīt daudz laika savai specialitātei, taču pamatā ir vajadzīgi labi skolotāji, kuri saprot, kas notiek ar repertuāru Eiropas mērogā, kuri viesojas konkursos un iepazīst līmeni, izprot to. Tāpat ir nepieciešama jauna skolotāju paaudze.”

Savas pārdomas par konkursu, ka arī paša pieredze un dalība tajā ir arī vienīgajam žūrijas pārstāvim no Latvijas, tubas klases docentam Jānim Retenajam.

Par attiecībām dalībnieku starpā stāsta konkursa finālists Māris Evelons, kurš mācījies JVLMA, taču šobrīd ir pārcēlies uz Nīderlandi. Māris šajā konkursā saņēma JVLMA specbalvu.

Īsa saruna arī ar uzvarētāju - lietuvieti Danieliusu Partiku Kišūnu, kurš šobrīd mācās Igaunijā: "Esmu ļoti priecīgs un pārsteigts par savu uzvaru. Visu laiku cerēju, ka varētu uzvarēt, bet, kad tas tiešām notika, es vairs nespēju noticēt.

Man ļoti patīk Latvija, it īpaši meitenes. Patīk arī pati Rīga, un arī valoda, jo tā ir tik ļoti līdzīga mūsu valodai.

Šī bija pirmā reize, kad piedalos šajā konkursā. Dalībnieku starpā bija ļoti jauka un draudzīga atmosfēra. Lai gan neiepazinos ar visiem konkursantiem, jo lielu daļu laika aizņēma gatavošanās saviem priekšnesumiem, es satiku vecus draugus, piemēram, tubas spēlētāju Fjodoru Šagovu no Krievijas, ar kuru esmu pazīstams jau ilgi. Pirms uzstāšanās man nav īpašu rituālu – parasti tikai padzeros ūdeni un elpoju dziļi.”

Raidījuma noslēgumā pievēršamies pētījumiem. 30. un 31. martā JVLMA norisinās 4. starpdisciplinārā konference "Mūzikas pētījumi Latvijā”. Te savus pētījumus atklāj gan Mūzikas akadēmijas mācībspēki un studenti, gan viesi no Latvijas Universitātes, Kultūras akadēmijas, Saldus mūzikas skolas, Rīgas Pedagogījas un izglītības vadības akadēmijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja un no Daugavpils Universitātes. Varam aicināt ielūkoties www.jvlma.lv, kur atrodama sīkāka konferences programma. Bet raidījumā Mūzikas akadēmijas maģistrante Katrīna Kuliša iepazīstina ar savu pētījumu, un tas ir par meditācijām latviešu mūzikā.

"Savā pētījumā apskatu visas kompozīcijas, kas tapušas Latvijā - kopumā tās ir 38, kas man zināmas," stāsta Katrīna. Savā pētījumā viņa ielūkojusies arī pasaules kontekstā: "Gribēju ieskatīties meditācijas vēsturiskajā attīstībā - izrādās, ka tā pirmo reizi sastopama 19. gadsimta 30. gados Francijā, iespaidojoties no franču literatūras.

Līdz Latvijai meditācija vis nav nonākusi taisnā ceļā no Francijas, bet gan caur Krieviju, precīzāk - Pēterburgu, kur studējis Jāzeps Vītols. Tieši viņš ir pirmās latviešu meditācijas autors, kurš savu opusu ar šādu nosaukumu sacerējis 1795. gadā.

Tikai pēc 25 gadiem tapusi Ādolfa Ābeles "Meditācija" orķestrim, arī Lūcijas Garūtas darbs. Mūsdienās meditācijas kļuvušas vēl populārākas - sava "Meditācija" ir Pēterim Vaskam, Imantam Mežraupam, Rihardam Dubram ir pat veselas trīs, un nesen darbu ar šādu nosaukumu sacerējis asrī Jēkabs Jančevskis."