"Jāzepā" šoreiz vairāk par to, kas norisinās Latvijas Mūzikas akadēmijā. Un te ieraugām gan Baltijas trompešu dienas, gan uzzinām par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra jauno sezonu un tās atklāšanas koncertu.

Mūzikas akadēmijas students Artūrs Kuzmins stāsta gan par trompetes uzbūvi, gan to, cik populārs šis instruments ir Latvijā un kādiem jābūt pašiem trompetistiem. "Trompetes spēles apgūšana ir daudzu gadu ieguldījums: nepieciešami vismaz 15 gadi, lai varētu spēlēt profesionālajos orķestros vai solo uz skatuves. Tas ir rūpīgs, pavietīgs ikdienas darbs, turklāt jābūt arī pareizai mācību pieejai. Starp citu, nav mazsvarīga arī mūziķa sejas anatomiskā uzbūve," uzsver Artūrs. Viņš prāto, ka trompete Latvijā ir diezgan populārs instruments un par pieprasījumu muzicēt visdažādāko orķestru un ansambļu sastāvos nesūdzas. "Protams, neesam tik populāri kā saksofonisti: šobrīd akadēmijā esam tikai divi trompetisti..." Viņš smej, ka latviešu trompetisti izceļas gan ar labu humopra izjūtu, gan tgrokšņošanu: "Esam kā staigājoši joki, jo esam visskaļākie... Tas tikai nzoīmē, ka arī raksturā mums jābūd diženiem un vareniem!"

Uzzinām arī, kā aizvadītas Baltijas trompešu dienas, kas risinājās no 22. līdz 24. septembrim, ieklausoties arī viesmākslinieka Olivjē Terijā (Olivier Theurillat) iespaidos par Rīgu un Latvijas jaunajiem trompetistiem.

"Man bija pamatīgas aizdomas, ka Latvijā ir labi trompetisti, un par to arī šo triju dienu laikā pārliecinājos! Jaunākajam no trompetistiem bija tikai 11 gadi... Visiem Latvijas tompetistiem ir daudz kā kopīga, bet tas saistīts ar jūsu kultūras tradīcijām. Lai gan biju pārliecināts, ka Latvijā vairāk raksturīga krievu trompetes skola, jo pats pārstāvu franču skolu, kur arī svarīga spilgta artikulācija, izrādās, ka latvieši vairāk izmanto vidusceļu. Katrā ziņā, mani ļoti iepriecina tas, ka jums ir drosme izmēģināt jebko!"

Runājot par Rīgu, Olivjē Terijā tajā saskata līdzības ar Vīni! "Te ir senas celtnes, ievērojama Opera, skaisti parki, bet ik uz soļa var sajust arī laikmetīguma elpu. Jums ir savas kultūras tradīcijas, kuru skats vērsts uz nākotni. Tas raksturīgs arī Vīnei."

Savukārt Andris Vecumnieks atklāj JVLMA simfoniskā orķestra sezonas plānus. Sezona lielākoties tiks pavadīta latviešu mūzikas zīmē. Atklāšanas koncertā 5. oktobrī tiks atskaņoti latviešu komponistu darbi, kas radīti aiz okeāna, bet nav pazīstami Latvijā.

"Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Lolitas Ritmanes uvertīra "Gaismai", Imanta Ramiņa "Odiseja" būs pirmatskaņojums Latvijā, bet ir milzu gandarījums, ka pirmo reizi pēc 50 gadiem "reanimēsim" Jāņa Kalniņa Vijolkoncertu, kas rakstīts sen, taču partitūra eksistēja vien klavierizvilkumā," gandarījumu neslēpj Andris Vecumnieks.

Vēl koncertā skanēs Tālivalža Ķeniņa Ceturtā simfonija, kā arī latviešu klausītājiem jau itin labi zināmais Bruno Skultes skreco "Nerrs". Koncertu diriģēs Ainārs Rubiķis.

Latviešu mūzikas zīmē aizritēs arī Pētera Vaska autorkoncerts novembrī, daļa no kordiriģentu konkursa programmas, zināmā mērā - arī jauno diriģentu un izpildītāju koncerts februārī. No pasaules klasikas vērtībām aprīlī tiks piedāvāta Mocarta un Bēthovena mūzika, savukārt martā skanēs Pētera Čaikovska Piektā simfonija.

Konkurss!

Jautājums: Etīžu teātris Nerten savu dzimšanas dienu svinēs divreiz: 4. oktobrī Kaņepes Kultūras centrā, kur pirmizrādi piedzīvos Platona Buravicka un Nerten kopdarbs - opera "Frīlansera nāve", kā arī šo sestdien, 27. septembrī, mākslas centrā Totaldobže. Kas papildinās šo izrādi?
Balvā: ielūgums divām personām uz etīžu teātra Nerten 10 gadu jubilejas retrospektīvo izrādi 4. oktobrī Kaņepes Kultūras centrā.
Atbildes jāsūta līdz pirmdienai, 29. septembrim, uz e-pastu jazeps@latvijasradio.lv.