"Jāzeps" maijā aicina dejot - pļavā, zem ziedošajiem ķiršiem, uz saules sakarsētā bruģa, visur!

Vai jums šajā skaistajā un ziedošajā maija mēnesī nerodas vēlēšanās mesties dejā – pļavā, zem ziedošajiem ķiršiem, uz saules sakarsētā bruģa, visur? Mēs dejojam, turklāt ne tikai maijā, kad lustīgi un kustīgi nosvinēta Starptautiskā dejas diena, mēs dejojam vienmēr un visur, jo deja ir viens no tiem gēniem, kas Kultūras akadēmijai ir sevišķi spēcīgs. Tāpēc šoreiz "Jāzeps" dejo un runā par deju – ar tagadējiem studentiem, ar absolventiem, ar Olgu Žitluhinu un nedaudz kritiskāk - ar dejas kritiķi Intu Balodi.

Elfa Kalniņa tikās ar 2. kursa Laikmetīgas dejas studentiem, lai noskaidrotu, kāpēc viņi dejo un kas viņiem ir deja.

Olgu Žitluhinu pilnīgi noteikti var dēvēt par laikmetīgās dejas karognesēju Latvijā, kura ir sniegusi nenovērtējuma ieguldījumu laikmetīgās dejas profesionālajā attīstībā.

Dejas izglītību Olga ieguvusi gan Sanktpēterburgā, gan Rīgā, radījusi savu dejas kompāniju, Latvijas Kultūras akadēmijā izveidojusi laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu, organizējusi daudzus ar deju saistītus notikumus un festivālus un galvenais – joprojām dejo un daudz. Olgu uz sarunu aicināja Sandra Sarkane, lai uzzinātu, kā deja sākusies Olgai, kāda ir šodienas deja un kā dejos rīt.

"Kā es pati sāku dejot? Ļoti vienkārši! Mamma mani aizveda pie skolotājas, pie kuras savulaik gribēja mācīties pati - dejošana bija viņas sapnis, kas neīstenojās. Tā bija tautas deju ansambļa "Uguntiņa" dibinātāja Audiona Līventāle.

Desmit gadu vecumā mammai pateicu - viss, pietiek ar dejošanu, tagad gribu nodarboties ar daiļslidošanu!

Gadu mēģināju slidot, turklāt veiksmīgi, bet tad arī pietika un atgriezos pie dejas."

Vaicāta, kāpēc par savu specializāciju izvēlējusies tieši laikmetīgo deju, Olga atklāj: "Mani nepaņēma uz Horeogrāfijas vidusskolu - dotības neatbilda baleta kritērijiem. Kad jau mācījos Sanktpēterburgā, pirmo reizi Padomju Savienībā viesojās Morisa Bežāra balets. Mani pārņēma atklāsme, ka var dejot arī pilnīgi savādāk..."

Vai jaunajiem horeogrāfiem un laikmetīgās dejas profesionāļiem darbu Latvijā iespējams atrast? "Pirmkārt, jāsaprot, kādas ir iespējas. Tad arī jāpaskatās, kas notiek teātros - ļoti daudzi absolventi strādā teātros, plecu pie pleca ar režisoriem. Vēl joprojām mums trūkst laikmetīgās dejas pasniedzēju - kursos, pulciņos. Jauna tendence ir tā, ka arī tautas deju ansambļi vēlas strādāt ar laikmetīgo deju pasniedzējiem. Diemžēl iespējas dejot pašiem ir nelielas..."

Visbeidzot, jautāta, vai laikmetīgās dejas kontekstā pastāv kādi vecuma ierobežojumi, Olga Žitluhina atbild noraidoši: "Nav un nevar būt nekāda ierobežojuma! Pati redzu visu pasauli caur dejas prizmu, un man šķiet, ka visi dejo. Uzsākt kaut ko jaunu nekad nav par vēlu!"

“Visur, kur paskaties – deja”, kādā intervijā teikusi Olga Žitluhina. Un ziniet, deja ir arī vārdos. Arī deja ir jāapraksta, jāvērtē un jāattēlo. Vārdos. Šajā lietā mums palīgā nāk Inta Balode. Kultūras portālā satori.lv Intas autora profilā par viņu teikts šādi: “Inta Balode ir dejas kritiķe, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente. Par deju sāka pamatīgi interesēties pēc tam, kad pētot tukšumu, dvēsele atdalījās no ķermeņa. Kopš tā laika cenšas tādas kļūdas nepieļaut. Labprāt dejo amatieriski un tic, ka visas dejas ir labas, ja vien tās netraucē labi paēst.”

Aicinājām Intu uz sarunu vispirms par dejas kritiku. "Dejas kritika ir dejas skatīšanās, domāšana par deju, lasīšana par deju, pašas dejas lasīšana, rakstīšana par deju, runāšana par deju vai cita izpaušanās. Ir aktuālā kritika - ātra recenzija par redzēto, un ir otra - teorētiskā publikācija, kopsakarību meklēšana. Deja ir unikāla ar to, ka tā aptver milzu mērogu, tajā ir daudz iestaistīto - to nevar salīdzināt ar teātri.

Laikmetīgā deja prasa pamatīgu sagatavotību, lai to darītu profesionālā līmenī. Uzskats, ka laikmetīgā deja ir tikai brīvība un vieglums, ir mīts! Ja dejotājs to māk, tad izskatās viegli. Ja nemāk - tad grūti.

Ja par darba iespējām, tad no jaunajiem dejotājiem un horeogrāfiem neviens bez darba nav palicis. Tie, kuri grib, visi ir dejā - Latvijā vai ārzemēs."

Bet sarunas turpinājumā - stāsts par PLAKT. Jūs jautāsiet, kas ir PLAKT? Profesija lieliska ar košu taku un ne tikai. Par PLAKT vairāk – Inta Balode.

Pirmie Latvijas Apdiplomētie Kustībdejotāji Tēlainie, Pirmie Lai Apskatās Kā Turpināt, Par Laimi Aizvien Kustībdejotāju Trūkst, Pasaka Lēnām Atnāks Klausot Ticētājiem…

Kā jau nopratāt, PLAKT ietver sevī ļoti daudz. Ļoti daudz kustību, personību, skaņu un formu. Vēlējāmies uzzināt mazliet vairāk par kādu no profesijas lieliskās ar košu taku pārstāvjiem, tāpēc Patrīcija Kolāte uz sarunu aicināja Alisi Putniņu, Laikmetīgās dejas horeogrāfijas absolventi Kultūras akadēmijā. Tikko kā eksperimentējusi ar apskāvieniem, vada nodarbības kontaktimprovizācijā un aizraujas ar jogu. Alise ir ļoti daudzveidīga, dikti smaidīga un dejo.

"Man deja sākas ar ikdienas kustību. Vairākus gadus studējot deju un kustību, sāc pievērst uzmanību arī ikdienišķām lietām, līdz ar to deja ir viss, kas kustas," pasmaida Alise. Bet kā attīstīt sevi laikmetīgajā dejā? "Kā māksliniekam, horeogrāfam laikmetīgā deja nozīmē meklēt un pētīt ķermeni, tā savienojumus ar ārpasauli; skatīties, kāds ir saslēgums, kā ķermanenis darbojas vidē, kādi ir tā mehānismi - gan tīri fiziskie, gan mentālie, emocionālie, un kā tie ietekmē kustības, dejojot uz skatuves."

Vai laikmetīgā deja nav viens liels eksperiments un atklājumu lauks? "Precīzi! Katru dienu aizvien jauni atklājumi, novērojumi," atzīst Alise.

Taču interesanti, ka Alisei dejā primārais nebūt nav stāsts. "Caur kustību veidot stāstu un nodot vēstījumu skatītājam - tas īsti nav mans gadījums. Labāk kustību nododu skatītājam, un tas, ko viņš sajūt un no tā visa izvelk - tas ir viņa piedzīvojums."

Maijs vēl ir tikai ieskrējies, tāpēc ejam dejot! Iekšā, ārā, uz, zem! Ejam dejot un skatīties Kultūras akadēmijas diplomdarbu izrāžu skati, kas norisināsies līdz pat 19. jūnijam dažādās norises vietās. Skates ietvaros mūs priecēs arī Teātra mākslas maģistrantūras studentu dejas izrādes. Pietiek runāt, ejam dejot!

Raidījuma veidotāju komanda: Linda Pūle, Patrīcija Kolāte, Elfa Kalniņa, Sandra Sarkane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.