Otrdien JVLMA Ērģeļu zālē ar solokoncertu un jauna albuma prezentāciju viesojās nīderlandiešu pianists Marsels Vormss (Marcel Worms). Jaunajā ciešripā ir ieskaņots un arī koncertā tika spēlēts Pētera Vaska cikls "Gadalaiki". Marsels Vormss spēlējis gan blūza, gan džeza noskaņās dažādus koncertus un ierakstījis arī albumus, bet pēdējos gados ar vien vairāk aizraujas ar baltijas valstu komponistu mūziku, jau ir ieskaņoti arī visi Arvo Perta klavierdarbi, un šobrīd – Pētera Vaska "Gadalaiki".

Koncerta sākumā pianists atklāja, ka par Baltijas valstu vēsturi un mūziku uzzinājis no nīderlandiešu rakstnieka Jana Brokena (Jan Brokken) grāmatas Baltische Zielen, kurā aprakstīta Baltijas valstu vēsture un kultūra.

Sarunā pēc koncerta viņš atklāj: "Šonedēļ Nīderlandes klasiskās mūzikas radiostacijā ik dienu tiek atskaņota kāda no cikla "Gadalaiki" daļām, ir arī konkursi un laimētāji iegūst šo manis ieskaņoto albumu. Nīderlandē mēs vispirms zinājām Arvo Pertu, bet šobrīd arvien populārāka kļūst arī Pētera Vaska mūzika. Arī albuma prezentācija notika tieši 16. aprīlī, Pētera dzimšanas dienā, kad notika arī neliels privāts koncerts. Maijā būs vairāki koncerti, un viens no tiem - arī dzīvais koncerts Nīderlandes radio.

Man ir grūti nodalīt kategorijas - džezs un Pēteris Vasks. Runājoties ar Pēteri, viņš pats izteicās, ka interpretam viņa mūzikā jāatrod improvizatoriska brīvība. Domāju, ka klasiskās mūzikas pianistiem pieredze džezā ir ieguvums.

Pētera Vaska mūzikas esenci grūti izteikt vārdos. Man tā nozīmē cerību, skaidrību, tīrību. Šodien daudz kas kļuvis netīrs - sniegs, piemēram.

Un Pētera mūzikā esošā skaidrība liek mums pašiem tiekties pēc tās."

Uzklausām arī pianistu Rihardu Plešanovu, kurš arī reiz pats spēlējis Pētera Vaska ciklu "Gadalaiki". Viņš stāsta, ka ciklu iestudējis, atceroties paša komponista trāpīgos izteikumus, lai atslēgtu šo mūziku. Kādas ir viņa domas par Marsela Vormsa veikumu? "Teikšu godīgi: holandiešu pianists ļoti daudz kur netika klāt tieši latviskajām lietām.

Visu cieņu Marsela Vormsa pianistiskajai tehnikai, bet tā vien šķita, ka viņš iegrimis savā Holandes ziemā bez sniega, ar miglu, bez vientulības mežā un mūžīgā baltuma, kas raksturīgs Latvijas ziemām.

Manuprāt, viņš šo un to mēģināja subjektivizēt un uzlabot, bet āķis ir tas, ka Vaska mūzikai tas nav nepieciešams. Vajag vienkārši ļauties, iziet no sava ego un ļauties krāsām, kuru šoreiz pietrūka..."

Visbeidzot, kādas ir paša autora domas? Sarunā ar Pēteri Vasku izzinām "Gadalaiku" tapšanas vēsturi un pirmos pianistus, kas atskaņojuši "Balto ainavu" (1980) un "Rudens mūziku" (1981)... Novērtējot ikvienu mūziķi, kurš atskaņo viņa mūziku, Pēteris Vasks tomēr īpaši akcentē Vestarda Šimkus, Riharda Plešanova un nu jau arī Reiņa Zariņa interpretāciju, kas pagājušajā nedēļā pārsteigusi ar jaunām krāsām un niansēm. Bet kuri bija paši pirmie pianisti? "Balto ainavu", izrādās, pirmoreiz atskaņojis Imants Zemzaris! "Cieši tolaik draudzējāmies," - tā Pēteris. "Pēc tam "Rudens mūziku" pirmatskaņoja Tālivaldis Deksnis, kurš tolaik bija pianists."

Par cikla rudenīgajām lappusēm viņš teic tā: "Kas mums, ziemeļniekiem, dod spēku? Jā, rudeņi mums ir pārāk gari, bet kas liedz sapņot par sauli, pavasari, siltumu?"

Raidījumā "Jāzeps" viesojas arī balss laikmetīgās improvizācijas meistare, pasniedzēja Dana Indāne, kura vairāku mēnešu garumā strādājusi ar vīru kora Gaudeamus dalībniekiem. Viņu kopdarba augļus varēsim dzirdēt 7. maijā kora koncertā "Dvēseļu izlaušanās". Sarunā - par darbu kopā ar vīru kora dalībniekiem.

"Arī līdz šim esmu strādājusi ar lielākām ļaužu grupām, mācot un radot kopā, bet ar vīriem - tik ļoti daudzām personībām ar visdažādāko dzīves pieredzi - tas gan notiek pirmoreiz... Un ar iekšēju jautājumu: ko gan es šiem cilvēkiem, no kuriem daudzi ir daudzkārt pieredzējušāki par mani, vispār varu iedot? Tomēr jau atkal pārliecinos, ka improvizācija spēj atvērt kaut ko dziļi iekšpusē, ļaujot arī šiem vīriem parādīt un atspoguļot viņu iekšējās robežas.

Improvizācija spēcīgi pieprasa iedziļināties, ieskatīties sevī, uzdrošināties izteikt sevi. Tas ir tas, ar ko šobrīd sabiedrībai iet grūti - ieskatīties sevī un ieraudzīto atļauties parādīt citiem. Ir bailes, cīņa ar sevi, vēlme palikt komforta zonā.

Darba procesā ar vīriem diskutējam: kas viņiem ir iekšējie un ārējie ienaidnieki? Jo arī uzvedums ir dvēseles ceļojums pasaulē, kur notiek cīņa starp ārējiem un iekšējiem spēkiem, kurā visi dzīvojam un mēģinām saglabāt līdzsvaru starp iegāšanos pilnīgā tumsā un tiecību uz gaismu. Esmu atklājusi, ka vīriem daudzreiz ir grūtāk atbrīvoties - līdz pat tam, ka neērti elpot..."

Konkurss!

Balva: Mūzikas izdevniecībā "Skani" izdotais Daces Aperānes mūzikas tvarts "Skaņas un atskaņas".
Jautājums: Daces Aperānes diskā "Skaņas un atskaņas" zem viena literāra (teiksim priešā) dzejas žanra apvienots trīs kompozīciju cikls – "Zvans miglā", "Dievietes dziesma" un "Vēl balts sniegs". Kāds dzejas žanrs ierakstīts cikla nosaukumā?
Atbildes sūtiet uz e-pastu jazeps@latvijasradio.lv līdz pirmdienai.