Mecenāta un vijolmeistara Augusta Dombrovska jauno mūziķu konkurss, kura tradīcija aizsākusies 1997. gadā, notiek reizi trijos gados, aicinot jaunos vijolniekus, altistus un čellistus rādīt savas prasmes.

Šogad konkursam varēja pieteikties tie jaunie mūziķi, kuri dzimuši pēc 1993. gada 23. novembra. Kopumā tika saņemts 41 pieteikums no deviņām valstīm, tostarp ne tikai no Latvijas un kaimiņvalstīm, bet arī no tālākām zemēm: Vācijas, Norvēģijas, Ķīnas, Īrijas un Armēnijas.

Visi jaunie atskaņotājmākslinieki startēja divās vecuma grupās, bet sacensības notika trijās kārtās. Pēc pārbaudījiem, kuros bija jāatskaņo dažādu stilu, laikmetu un žanru mūzika, kļuva skaidrs: par uzvarētājiem kļuvuši tie jaunie mākslinieki, kuri sevi jau pierādījuši. To nešaubīgi atzina arī starptautiskā žūrija.

Savus iespaidus par konkursa norisi raidījumā atklāj vijolnieks un brīvmākslinieks Daniels Garlickis no Francijas: "Austrumeiropai raksturīgā jauno mūziķu izglītības sistēma ir ļoti laba. Varbūt mazliet vecmodīga, bet - ja labi strādā, to nevajag mainīt. Arī kopējais līmenis ir ļoti augsts - to saku kā cilvēks, kurš pabijis mūzikas skolās daudzviet pasaulē. Kā pedagogs vienmēr esmu pārsteigts, redzot brīnumbērnu - domāju, visi saprot, par kuru mūziķu runāju. Lai gan pats brīnumbērna fenomens vēl nenozīmē panākumus visa mūža garumā, šobrīd Daniilam piemīt visas kvalitātes, kuras nav iespējams iemācīt. Neatceros, kad pēdējo reizi ar tādu baudu esmu klausījies Mocarta Otro vijolkoncertu..."

Raidījumā uzklausām arī pašu Daniilu Bulajevu: "Jūtos ļoti labi! Esmu daudzreiz spēlējis ar orķestri, taču šoreiz jutos ļoti brīvi. Nedēļa bija ļoti grūta, taču noteikti gribēju šajā konkursā piedalīties, jo šis ir vienīgais šāda veida starptautiskais konkurss Latvijā. Pirmo vietu negaidīju, lai gan uzvarēt gribējās..."

Vēl Daniils stāsta, ka ik dienu muzicējot trīsarpus stundu, bet konkursā iegūtā naudas balva lieti noderēšot jaunās vijoles (nu jau standartizmēra) iegādei. Šim nolūkam mazais talants pacietīgi krāj naudiņu jau sen, jo laba vijole ir ļoti dārgs prieks.

No laureātu vidus viedokli pauž arī čelliste Magdalēna Ceple. Viņa stāsta gan par saspringto darbu konkursa laikā, gan atvieglojumu, ko sniegusi pirmās vietas iegūšana.

Vēl savas pārdomas pauž izcilais čellists un profesors Ramons Jafē, kurš slavē konkursa dalībnieku līmeni, bet uzsver, ka itin visiem konkursantiem bijušas krietnas problēmas ar Baha mūzikas interpretāciju.

Tāpat uzklausām "Klasikas" programmu vadītāju un muzikoloģi Rūtu Paulu, kura neslēpj prieku par Latvijas mūziķu uzvaru šajā konkursā, bet žūrijas priekšsēdētājs, komponists Juris Karlsons uzsver, ka itin visi konkursa dalībnieki bijuši ļoti spēcīgi mūziķi, kuriem priekšā lielas iespējas un tāls ceļš. "Taču konkurss allaž ir laimes spēle... Varu tikai novēlēt, lai tam būtu tikpat daudzsološa nākotne!"

Par konkursa 2. kārtu savus secinājumus pauž komponists Platons Burvickis, kā arī diriģents Guntis Kuzma, kurš šoreiz nevērtēja dalībniekus, bet gan sadarbojās ar jaunajiem atskaņotājmāksliniekiem, stājoties pie LNSO diriģenta pults.

Konkurss!

Jautājums: kurš komponists diriģēja Engelberta Hamperdinka pasaku operas bērniem "Ansītis un Grietiņa" pirmizrādi 1893. gada 23. decembrī Veimārā?
Balvā: ielūgums divām personām uz E. Hamperdinka operas "Ansītis un Grietiņa" JVLMA operstudijas  "Figaro" iestudējumā.
Atbildes jāsūta uz e-pastu jazeps@latvijasradio.lv līdz pirmdiani, 8. decembrim.