Dienā, kad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā skanēs Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienai veltītais Džeza, Stīgu instrumentu un Kameransambļu katedru studentu koncerts, raidījumā "Jāzeps" viesojas un dzīvo mūziku spēlē trīs koncerta dalībnieki, profesora Alda Liepiņa kameransambļa klases studenti – čellists Marks Viļenskis, akordeonists Savva Zihs un kontrabasists Andris Veinbergs.

Viņu kopīgais trio, kura oficiāli neoficiālais nosaukums ir 3some Guys, radies nesen: pēc kādas mūzikas vēstures lekcijas Mūzikas akadēmijā mūziķi sprieduši, ka vajadzētu pamēģināt uzsēlēt kameransamblī (Mūzikas akadēmijā tā obligāta lieta!): "Nonācām pie secinājuma, ka varētu iznākt ļoti interesants sastāvs, ar kuru atskaņot dažādu žanru mūziku," stāsta mūziķi, kuri jau paspējuši gan katrs atsevišķi, gan visi kopā pierādīt sevi kā lieliskus māksliniekus starptautiskajos konkursos un festivālos Latvijā un ārvalstīs.

Trio pamatrepertuāru veido Astora Pjacollas mūzika, tango, klasiskā roka hīti, kā arī populāru džeza skaņdarbu pārlikumi, turklāt aranžijas viņi veido pavisam īpašas - ieaužot tajās pa kādam visiem labi zināmas klasiskās mūzikas fragmentam.

Trio bieži uzstājas klasiskās mūzikas auditorijai, taču ļoti labprāt muzicē arī glaunos restorānos. Kaut puiši nemācās džeza nodaļā, visi atzīst: tango un džeza spēlēšana esot viņu sapņa īstenošana. 

Bet sadaļā "Grāmatplaukts" no plaukta ņemam Haruki Murakami īsstāstu krājumu Elephant Vanishes jeb "Zilonis izgaist". Latviski tas pagaidām netulkots, tāpēc fragmentu latviskošana šoreiz Dāvja Eņģeļa pārziņā.

Viena no Haruki Murakami raksturīgākajām individuālā stila pazīmēm ir neskaitāmas atsauces uz džeza, roka un klasisko mūziku. Internetā gan atrodami avoti, kuros entuziasti mēģina apkopot Murakami grāmatās dzirdamo mūziku, bet līdz izsmeļoša kataloga līmenim vismaz angliski rakstītajā interneta vidē neviens vēl nav aizsniedzies. Dāvis centies uzskaitīt Murakami klasiskās mūzikas atsauces, bet, lai saraksts būtu pilnīgs, daudzas no grāmatām būtu vēlreiz jāpārlasa. Šoreiz uzmanības lokā - īsie stāsti krājumā „Zilonis izgaist”.

Haruki Murakami stāstos mūzika bieži parādās epizodiski, fragmentāri, kā nelielas, smalkas detaļas vai fona mūzika. Viena no stāstiem galvenais varonis klausās Šostakoviča Čellkoncertu, citā – konstatē savādo muzikālo kombināciju, kad Mailzu Deivisu nomaina Štrausa valši, vai jūt līdzi mūzikas ierakstu pircējam, kurš Brāmsa vietā iegādājies Māleru, bet veikala noteikumi liedz ierakstus samainīt.

Vairāki Murakami romāni ir atvasināti no kāda īsā stāsta, plašākā mērogā attīsta tajā iesākto dramaturģisko impulsu. Tā, piemēram, romāns "Uzvelkamais putns" sākas tāpat kā krājuma "Zilonis izgaist" pirmais stāsts "Uzvilktais putns un otrdienas sievietes". Gan vienā, gan otrā parādās refrēns, ko galvenais varonis klausās radio un svilpo – Rosīni operas "Žagata zagle" uvertīra.

"Esmu virtuvē un gatavoju spageti, kad zvana sieviete.

Vēl brīdis, un spageti būs gatavi. Te nu es esmu, svilpojot līdzi FM radio Rosīni "Žagata zagle" uvertīru. Izcila spageti gatavošanas mūzika! (..)

Dzirdu telefona zvanu bet mēģinu to ignorēt. Pagaidu, kad spageti izvārīsies. Tie ir gandrīz gatavi un turklāt Klaudio Abado un Londonas simfoniskais orķestris šobrīd tuvojas kulminācijai."

Krājuma stāstā "Otrais uzbrukums maizes ceptuvei" vārdā nenosauktais protagonists, sievas mudināts, atsauc atmiņā laiku, kad jaunībā kopā ar draugu aiz trūkuma apzaga maizes ceptuvi. Viņš stāsta par otro uzbrukumu: "Savā ziņā mums izdevās, bet savā ziņā ne. Mēs dabūjām, ko gribējām, bet mums neizdevās laupīšana. Maiznieks iedeva mums maizi pirms mēs to varējām no viņa paņemt. [..]

Maiznieks bija klasiskās mūzikas entuziasts un, kad mēs tur nokļuvām, viņš klausījās albumu ar Vāgnera operu uvertīrām.

Viņš mums piedāvāja darījumu. Ja mēs noklausītos visu mūzikas ierakstu, mēs varētu ņemt tik daudz maizes, cik vien vēlamies. Mēs ar draugu apspriedāmies un nolēmām – lai būtu. Tas nebūs darbs vārda vienkāršākajā nozīmē, un neviens no tā necietīs. Tā mēs ielikām nažus atpakaļ somā, paņēmām krēslu pāri un klausījāmies "Tanheizera" un "Klīstošā holandieša" uvertīras."