Ziemeļjūras pērle un Norvēģijas dvēsele – tā tiek dēvēta teju tūkstošgadīgā bijusī Hanzas pilsēta Bergena - pilsēta starp septiņiem fjordiem un septiņiem kalniem. Siltā Golfa straume šeit par ikdienišķām parādībām nodrošina miglu, lietu un vēju, kas saulei ļaujot spīdēt vien vienpadsmit dienu gadā.

Otrajā lielākajā Norvēģijas pilsētā ir gandrīz 300 000 iedzīvotāju, kuru vidū esot arī vismaz tūkstotis latviešu. Jau divus gadus šeit darbojas Latviešu biedrība, kas pulcina tautiešus uz dažādiem pasākumiem un mudina rūpēties par latviskumu. Raidījumā tiekamies ar latvietēm Bergenā -  Gundu Kārkliņu, Rasu Jukoni un Elīnu Troščenko, kā arī stāstam par muzikālo Bergenu, kuras vizītkarte ir norvēģu klasiķis Edvards Grīgs. Viņa nams un kamerzāle Trollheugenē ir iecienīta kultūrtūristu apmeklējuma vieta, taču Grīga klātbūtnē ikdienā ļoti manāma arī viņa dzimtajā Bergenā, kur pilsētas centrā, goda vietā atrodas 1978. gadā uzceltā Grīga koncertzālē. Šī ir mājvieta Bergenas filharmoniskajam orķestrim – kolektīvam ar senu un godājamu vēsturi: šogad tas svin divsimtpiecdesmito gadskārtu un skaitlis 250 rotā arī pusotru tūkstoti ietilpinošās lielās zāles sienas.

4. septembra vakarā tas svinēja sezonas atklāšanu, pie pults esot tā mākslinieciskajam vadītājam jau divpadsmit gadu – amerikānim Endrū Litonam, kurš drīzumā vadības grožus nodos britam Edvardam Gārdneram. Mūziķu vidū nevar nepamanīt pazīstamas sejas. Tā ir čelliste Agnese Rugēvica pie pirmās pults un viņai līdzās altu grupas pirmajā rindā – Liene Kļava un Ilze Kļava, kurai koncertā tika uzticēts arī solo Riharda Štrausa simfoniskajā poēmā „Dons Kihots”. Orķestra mūziķu vidū otro gadu ir arī vijolniece Māra Šmiukše.

Šajā stundā - sarunas ar visām četrām orķestra māksliniecēm, kā arī ar klarnetistu un pedagogu Uldi Plēpi, kurš labi iepazinis norvēģu mūzikas apmācības plusus un mīnusus, kā arī vada pūtēju orķestrus, kas Norvēģijā ir ļoti populāri.