Sekojot latviešu mūziķu gaitām pasaulē, šonedēļ piestājam kultūras piesātinātajā Šveices pilsētā Bāzelē, kurā dzīvo pārdesmit latviešu mūziķu. Pilsētu izrāda senās mūzikas speciāliste, čelliste Ilze Grudule, kuras vadībā apskatām Schola Cantorum Basiliensis. Atceramies arī Bāzeles Senās mūzikas akadēmijas kādreizējā vadītāja Petera Rēdemeistera viesošanos Rīgā, kā arī tiekamies ar vēl trim latviešu mūziķiem, kuri Bāzeli par savām mājām sauc atšķirīgu laika periodu: dziedātāju Martu Miezi un čellistiem Guntu Ābeli un Mārci Kuplo.

Kādreizējais humānisma centrs, kurā savus darbus radījuši Roterdamas Erasms, Nīče un citi dižgari un kurš jau izsenis bijis slavens ar Amerbahas ģimenes seno mūzikas rokrakstu krātuvi, šodien ir nozīmīgs ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības centrs, kas šobrīd lepojas arī ar senāko universitāti Šveicē un senāko mūzikas augstskolu vācvalodīgajā Šveices daļā.

Bāzele atrodas uz triju valstu robežas: kājām var ieiet gan Vācijā, gan Francijā. Par robežu nojaukšanu šajā stundā runājam ar latviešu mūziķiem Bāzelē, jo uz šo kultūras centru jau vairāk nekā 20 gadus plūst jaunie mūziķi, lai skolotos gan Bāzeles Mūzikas akadēmijā, gan Schola Cantorum Basiliensis, kas ir senās mūzikas speciālistu kalve.

Pastaiga ar Ilzi Gruduli

Vispirms - pastaiga pa Bāzeles ieliņām kopā ar senās mūzikas speciālisti, čellisti Ilzi Gruduli, kuru ik rudeni varam sastapt Latvijā, organizējot senās mūzikas dienas Rēzeknē. Pastaigas starta punkts - dzelzceļa stacija...

"Ja skatāmies vēstures kontekstā, mūziķi jau vienmēr braukājuši šurpu turpu. Darba Bāzelē pietiek... Koncertu ir pat par daudz, un iespraukties vēl ar saviem projektiem ir ļoti grūti: šeit ir divi baroka orķestri, neskaitāmi ansambļi, vairāki festivāli, nerunājot par teātri, operu un baletu," ekskursijas gaitā stāsta Ilze Grudule.

Viņas vadībā iepazīstam gan teātri, kurš izvietojies zem zemes gluži tāpat kā Mūzikas akadēmijas plašā bibliotēka, gan maģiskās Tengelī strūklakas un pēc krietna kāpiena kalnā nonākam Mūzikas akadēmijā. Starp citu, šveiciešiem kalni ir tieši tas pats, kas lauki Latgalē! Ziemas mēnešos ir pat īpašas sporta brīvdienas, kurās gan lieli, gan mazi ļaujas ziemas priekiem.

"Vairāk nekā desmit gadus dzīvojot Šveicē, mani visvairāk pārsteidz un iepriecina tas, ka cilvēki šeit respektē kārtību un noteikumus!

Laikā, kad apstādījumos un mazajās šķērsielās zied rozes teju cilvēka augumā, nevienam pat prātā neienāk pielikt roku šim daiļumam.

Vēl ļoti cienu šveiciešiem tipiskās īpašības - viņi respektē otra darbu, domas un uzskatus," - tā Ilze Grudule. Tālāk ceļš ved uz Schola Cantorum Basiliensis, kur radīti ideāli apstākļi, lai studētu seno mūziku. Ilze atceras savu skološanās pieredzi, stāsta par radošo ikdienu šodien, aktuālajiem koncertiem (tikšanās notiek Lieldienu laikā) un iepazīstina arī ar krāšņajiem instrumentu paraugiem, kādi šeit izvietoti. Vēl arī dažas atziņas par senās mūzikas specifiku, mūziķu sadzīvi un Jāņu svinēšanu.

Intermēdija ar Peteru Rēdemeisteru (2007)

2007. gadā, kad Ilzes Grudules vadībā tapa Johana Gotfrīda Mīteļa koncertu ieraksti, Rīgā viesojās Bāzeles Senās mūzikas akadēmijas toreizējais vadītājs Peters Rēdemeisters, kurš Gundai Vaivodei un Orestam Silabriedim atklāja Bāzeles un Rīgas ilggadējos sakarus. Ieklausāmies intervijas fragmentā.

Čelli + balss = Mārcis, Gunta, Marta

Čellists Mārcis Kuplais Šveicē dzīvo jau vairāk nekā 12 gadus. Savulaik mācījies pie pasaulslavenā čellista Ivana Monigeti, šobrīd strādā divās mūzikas skolās par pasniedzēju un muzicē orķestrī Basel Sinfonietta. Čelliste Gunta Ābele Bāzelē dzīvo vairāk nekā desmit gadus, spēlē dažādos Šveices orķestros, regulāri papildina Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica rindas un strādā Bāzeles operā. Dziedātāja Marta Mieze Šveices latviešu pulciņam pievienojusies salīdzinoši nesen - pirms gada.

Mūzika un muzicēšana Bāzelē ir ļoti populāra, turklāt ar atskaņotājmākslu nodarbojas ne tikai profesionāli mūziķi, bet arī ārsti, advokāti un citu profesiju pārstāvji, kuriem mūzika ir sirdslieta un hobijs. Īpaši populāra ir mājas muzicēšana. 

"Atmosfēra, kas valda šajos koncertos, ir silta un sirsnīga, jo norit ciešā kontaktā ar klausītājiem. Sena un stabila tradīcija ir mūzikas un vispār mākslas mecenātisms: neskaitāmi fondi un biedrības atbalsta mūziku, mākslu, literatūru, un tā tas ir no paaudzes paaudzē. Turīgākās ģimenes vienmēr kontaktējušās ar māksliniekiem, tostarp ļoti lielām zvaigznēm," cits caur citu stāsta mūziķi. "Ir liels pieprasījums pēc mākslas kā tādas - visi pasākumi ir labi apmeklēti, un tā ir ļoti pozitīva tendence - viņiem ir vēlme to baudīt," novērojusi Madara.

Mārcim šķiet simpātiski, ka šveiciešiem jau no bērna kājas ir saskarsme ar mūziku: "Lielākā daļa vecāku savus bērnus sūta mūzikas skolās, un bērni paši var izvēlēties, kuru no instrumentiem spēlēt. Tāpēc klasiskā mūzika viņiem vēlāk nešķiet kaut kas elitārs un neizprotams. Var teikt, ka tādējādi tiek "ražoti" nākamie klausītāji," klāsta Mārcis Kuplais.

Mūziķi arī atklāj, kādas ir mūzikas izglītības un koncertēšanas iespējas, kā arī citas vērtīgās lietas, ko iespējams gūt, dzīvojot un strādājot Šveicē.

Jautāti, kādas šveiciešu īpašības šķiet raksturīgākās, Gunta teic tā: "Pirmkārt - tā ir kārtība, princips visu izdarīt laikā un akurāti. Šveiciešiem tas ir ļoti svarīgi. Šīs lietas esmu iemācījusies novērtēt arī citos cilvēkos. Labāk izdarīt lēnām, bet - akurāti. Arī valodu zināšanas ir svarīgas, jo Šveice ir četru valodu zeme." Pati Gunta šobrīd runā piecās valodās. Tikām Madara gada laikā pārliecinājusies, cik nesteidzīga un mierīga tauta ir šveicieši. "Pacietība, kas viņos mājo, ir apbrīnojama! Jo esmu pieradusi, ka viss notiek ātri un konkrēti..."

"Man ir prieks, ka latvieši šeit nestrādā zemeņu plantācijās, bet gan ļoti prestižās profesijās un respektablos uzņēmumos. Liels prieks kontaktēties ar tik izglītotiem cilvēkiem," neslēpj Mārcis.

"Jā gan, šeit mīt jauki un čakli cilvēki no Latvijas," Mārci papildina Gunta, bet Marta rezumē: "Latviešu valodu Šveices ielās dzirdēt ir ļoti patīkami!"

Fotogalerija