Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ar diviem koncertiem latviešu zīmē ir atklāta arī Briselē!

16. janvārī Briseles mākslas centrā BOZAR (Palais des Beaux-Arts) diriģenta Karela Marka Šišona vadībā Beļģijas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņoja gan pasaules šedevrus, gan latviešu mūziku (tostarp Andra Dzenīša un Ērika Ešenvalda darbus), bet koncerta īpašā viešņa bija pasaulslavenais mecosoprāns Elīna Garanča. Savukārt latviešu džezu 17. janvārī koncertzālē Flagey reprezentēja festivāls "Rīgas Ritmi", Briseles džeza festivāla ietvaros piedāvājot projektu Rigas Ritmi Allstars – Māra Briežkalna kvintetu un Laimas Jansones trio.

Raidījumā uzzinām arī to, kāda rosība notiek Latvijas vēstniecībā Briselē: tiekamies ar Latviešu biedrības Beļģijā valdes locekli, Prezidentūras kultūras programmas "Beļģija un Luksemburga" galveno organizatori un kuratori, kā arī kordiriģenti Vitu Timermani-Mooru. Tāpat lūkojam, ar ko brīvajā laikā nodarbojas Briselē dzīvojošie latvieši.

Brisele neatklājas uzreiz

Savus iespaidus par Briseli atklāj komponists Andris Dzenītis, kura darbs skanēja 16. janvāra koncertā: "Brisele ir ļoti skaista pilsēta, kura nebūt neatklājas no pirmā brīža. Arhitektūra un jūgendstils ir šīs pilsētas vērtība, arī Mūzikas instrumentu muzejs un daudzas citas lietas. Briselē biju otro reizi, un tagad saprotu, ka uz turieni vajadzētu braukt vēl un vēl. Starp citu, eirokrātisms tur nebūt neduras acīs, kā varētu domāt. Arī kultūras dzīve ir bagātīga - koncerti, izstādes. Nacionālajā mākslas muzejā katrs var atrast to, kas viņu interesē - no vecmeistaru darbiem, kuros katru detaļu zinām no galvas, līdz pat modernajai mākslai. Žēl tikai, ka nokavēju saksofona tēvam Ādolfam Saksam veltīto izstādi..."

Prezidentūra kā pirmā mīlestība

Vita Timermane-Moora atklāj, kā mainījusies dzīve Latvijas vēstniecībā Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē. Pirmkārt, krietni palielinājies darbinieku skaits, jo organizatorisko pienākumu netrūkst. Tāpat viņa stāsta par vēstniecības telpās iekārtoto tekstilmākslinieka Egila Rozenberga darbu retrospekciju, kas kalpo kā skaists noformējums reprezentācijas telpās, kur notiek svinīgās pieņemšanas. Izstādes konceptu veidojusi mākslas zinātniece Inese Baranovska. Līdzīga reprezentablas ievirzes izstāde aplūkojama arī centrālajā ES Padomes ēkā - tā ir ekspozīcija "Latviešu dizains", ko veidojuši mākslinieki Holgers un Inguna Eleri. "Latvijas klātbūtne Eiropas Savienības reprezentācijas telpās uzlūkojama kā prezidentūras tradīcija," uzsver Vita Timermane-Moora.

"Latvijai šī ir pirmā pieredze saistībā ar prezidentūru: pēc gadiem to atcerēsimies līdzīgi kā savu pirmo mīlestību vai pirmo darbavietu, kas krietni ietekmējusi tālāko dzīves plūdumu," prāto Vita.

Neticami aktīvie latvieši

Vita arī labprāt stāsta par Beļģijā un Briselē dzīvojošo latviešu ikdienu. "Te ir neticami aktīvi latvieši! Kad pirms trim gadiem ierados Briselē, tas bija pārsteigums! Piemēram, šeit ir fantastiska dejotāju grupa, kas dejo tā, ka grūti noticēt, ka TĀ var dejot puiši. Jā, jā, pēc garām stundām birojā viņi uzvelk tautastērpus un dejo tik skaisti... Brīnums!" Arī dziedātāji nesnauž: te ir gan Briseles latviešu koris, gan jauna vokālā grupa "Ugunis", ko izveidojusi un vada Vita pati.

Vita vēsta arī par citiem Latvijas vēstniecības Briselē piedāvātajiem kultūras pasākumiem, piemēram, kinoseansiem, kuros tiek demonstrētas Latvijā atzītas filmas, vēstkopu jeb informatīvu bukletu, kas tiek izsūtīts daudziem partneriem par latviešu rīkotajiem pasākumiem Beļģijā un Luksemburgā. "Visam, ko piedāvājam, ir augsta kvalitāte."

BOZAR centrs - vieta, kur satikties mākslām

16. janvārī ar Beļģijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu diriģenta Karela Marka Šišona vadībā Briseles mākslas centrā BOZAR (Palais des Beaux-Arts) tika oficiāli atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Koncertu atklāja Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzruna, un šis vakars pulcēja daudzus klausītājus, kuru vidū - gan Eiropas Parlamenta komisāri, gan LR kultūras ministre Dace Melbārde, gan Latvijas vēstniece Briselē Velta Līce-Līcīte un citas augstas amatpersonas.

Šī koncertzāle, tāpat kā BOZAR centrs kopumā, ir Briseles lepnums. Raidījumā uzklausām šī centra projektu koordinatoru Frederiku Vandevīlu, kurš atklāj šīs ēkas interesanto vēsturi. Briseles multifunkcionālais mākslas centrs būvēts 1928. gadā, un jau sākotnēji iecerēts kā vieta, kur satikties visām mākslām.

Koncerta īpašā viešņa bija Elīna Garanča. Lai gan sasirgusi ar gripu, dziedātāja savu uzstāšanos neatcēla, bet drosmīgi kāpa uz skatuves. Tiesa, otrajā daļā paredzēto Joannas āriju no Čaikovska operas "Orleānas jaunava" viņa tomēr nedziedāja. "Klasika" Elīnai vēl izturību un drīzu izveseļošanos!

Feinšmekers Dzenītis

Koncertā līdz ar citiem darbiem izskanēja Andra Dzenīša prelūdija "Gaisma", ko Karels Marks Šišons ar dažādiem orķestriem. iestudējis jau vairākkārt. Kā autors vērtē sava darba lasījumu šoreiz?

"Pateicoties Šišonam, esmu kļuvis par feinšmekeru. Tas ir kā starp dažādiem glauniem restorāniem izvēlēties labāko... Slidena lieta šī salīdzināšana. Beļģijas orķestris labi izjuta šo mūziku, un tieši koncertā bija atraisījies. Kopumā atskaņojums bija labs. Taču esmu savas zemes mūziķu patriots: mans favorīts joprojām ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sniegums," teic Andris Dzenītis.

Raidījumā uzklausām arī sastaptos Briselē mītošos latviešus, kuri koncertu vērtē pretrunīgi: galvenais secinājums - latviskā atmosfēra varējusi būt spilgtāka un, iespējams, būtu noderējis arī kāds klasiķu skaņdarbs. Interesanti, ka Beļģijas nacionālā simfoniskā orķstra rindās šobrīd spēlē arī studente no Latvijas - čelliste Nadežda Bardjuka.

Laima un viņas foršā kokle

Savukārt 17. janvārī koncertzālē Flagey izskanēja latviešu mākslinieku džeza koncerts. 1938. gadā celtā ēka ir pirmais radionams Beļģijā, te ir lieliska akustika un padomāts par iespēju kvalitatīvi atskaņot dažādu spektru mūziku. Flažē - tā ir mākslu satikšanās vieta. Mērķis - gara atvēršana, bet moto - pieejama izcilība. Cilvēki zina, ka te ir atvērta, dinamiska vide un klausītāju allaž gaida kāds atklājums.

Pirmajā daļā muzicēja Laimas Jansones trio, piedāvājot programmu "Zarbugans", bet otrajā - Māra Briežkalna kvintets. Raidījumā uzklausām pārsteigtos klausītājus, kuri iepriekš neko nav zinājuši par Latviju.

Starp citu, Briseles laikrakstā īpašs atvērums veltīts Laimai Jansonei. Raksta ievadā Laima tiek dēvēta kā meitene ar savādu instrumentu, kas izkāpusi no Baltijas leģendas. Bet virsraksts ir šāds: "Laima Jansone un viņas foršā kokle."

Laima Jansone intervijā Signei Lagzdiņai atklāj savu pateicību "Klasikai" - Eiroradio nedēļas noslēgumā Latvijas Radio studijā programma bija krietni plašāka, un uz to bija ieradušies žurnālisti no Briseles.

"Pēc koncerta gan viņiem gluži neteicu, ka kokle ir cool, bet viņi to tā bija uztvēruši. Kopumā tas ir kompliments, kas iedvesmos jaunus cilvēkus, ka arī kokle ir spēlējams instruments," teic Laima.

Viņa arī stāsta, ka vēl satraucošāks notikums gaida 15. martā, kad trio uzstāsies BOZAR centrā. Savukārt maijā viņi dosies uz Luksemburgu, kur sadarbosies ar laikmetīgajiem dejotājiem. "Eiropa ir savstarpēji saistīta. Latvieši ir visur," prāto Laima un atgādina projekta Zarbugans nosaukuma izcelsmi: "Tas saistīts ar instrumentu, ko spēlē Artis Orubs. Tā ir timpānu plēve..."

Kurš cits spēlēs latviešus, ja ne latvieši?

"Kas cits spēlēs latviešu mūziku, ja ne latvieši? Visur, kur esam spēlējuši, visiem interesanti dzirdēt tieši latviešu mūziku - tāpēc mums ir projekts Evergreen. Mums ir brīnišķīgi komponisti ar brīnišķīgām melodijām. Bet džeza festivālā sniegt atsevišķu koncertu ar latviešu mūziku - tas ir ko vērts!" Tā pēc sava kvinteta koncerta teic Māris Briežkalns un atklāj ciešo sadarbību ar Briseles kolēģiem un mūzikas dzīves organizētājiem.

Latviešu studenti Briselē

Vēl Signe Lagzdiņa Briselē sastapusi arī latviešu sitaminstrumentālistus, kuri studē Briselē. Mareks Logins stāsta par saviem iespaidiem, studijām un vidi: "Sākumā bija īsts kultūršoks. Cilvēku daudz, tu redzi īstu miksli, un tas uzdzen zināmu diskomfortu. Bet pie tā ar laiku pierod. Bet neteikšu, ka Brisele būtu mana mīļākā pilsēta."

Juris Āzers, kurš savulaik mācījies Dārziņskolā, studijas Beļģijā sauc par "divreizēju mācīšanos Dārziņskolā". "Liels akcents likts uz teorētiskajām zināšanām, dažbrīd pat nomācot specialitāti. Mentalitātes ziņā flāmu cilvēki ir līdzīgi latviešiem. Atmosfēra ir patīkama, un dzīve šeit ir diezgan vienkārša."

Acu izmazgāšana pašiem un Briselei

Intensīvi pasākumi latviešu zīmē Briselē turpināsies visu turpmāko pusgadu. Te koncertēs gan Elīna Bukša, gan Baiba Skride, gan Latvijas Radio koris, gan Gidons Krēmers un Kremerata Baltica, tāpat uzstāsies Andris Nelsons, Iveta Apkalna, Jaunais Rīgas teātris BOZAR centrā izrādīs "Sonju", un skanēs arī Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!"

Raidījuma noslēgumā Vita Timermane-Moora dalās pārdomās par daudzo projektu ideju dzimšanu un attīstīšanu, un šajā procesā min arī virkni kuriozu. Pārsteigumu nudien šajā jomā netrūkst. "Šis projekts mums pašiem noder acu izmazgāšanai." Savs stāsts viņai ir arī par to, kā Brisele sev atklājusi mūsu maestro Raimondu Paulu...