Grāmatā "Starp Mežaparku un Murjāņiem. Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi 1951-1980" Valdis Rūmnieks raksta par sevi.

Grāmata ir iecerētas autobiogrāfijas pirmā daļa, kurā rakstnieks ataino savas bērnības un jaunības notikumus, kas risinājušies izteikti "literārā" vidē. Proti, topošais rakstnieks ne tikai nācis pasaulē rakstnieka Friča Rūmnieka un tulkotājas Laimas Rūmnieces ģimenē, bet arī lielāko daļu bērnības pavadījis ciešā saskarē ar 20. gadsimta 50.-60. gadu radošajiem cilvēkiem, daudzi no kuriem tolaik mitinājās Rūmnieku ģimenei kaimiņos Mežaparkā. Arī studiju un darba gaitas 20. gadsimta 70.-80. gados ieved jauno autoru viņam tuvajā rakstniecības vidē, strādājot Latvijas Rakstnieku Savienībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā. Kaut gan grāmatas vēstījumu veido mazā (un vēlāk - jau pieaugošā) zēna redzējums, tomēr tās īstie varoņi ir autora satiktie cilvēki: vecāki, to draugi, kolēģi, kaimiņi - Jānis Sudrabkalns, Ēvalds Vilks, Harijs Heislers un citi, kurus pazīstam galvenokārt no literatūras vēstures lappusēm, kā arī tie, kuri satikti vēlāk - Vilnis Eihvalds, Ilgonis Bērsons, Saulcerīte Viese, Jānis Kalniņš un citi. Autora atmiņās kultūras un literatūras vēstures grandi iegūst dzīvus un pat draiskulīgus vaibstus, jo grāmatā cits aiz cita virknējas jautri un nopietnāki, sadzīviski un brīžiem absurdi, bet vienmēr sirsnīgi un dzīvi atveidoti notikumi.

Friča Bārdas personība latviešu literatūrā ir daudz pētīta. Edgars Lāms savā monogrāfijā "Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki" uzsver Friča Bārdas romantisma un patriotisma garu, kas arvien mazāk sastopams mūsdienu literatūrā. Autors monogrāfijā atklāj dažādus faktus par Friča Bārdas dzīvi, par vērtībām, kas viņam bijušas svarīgas.

Edgars Lāms Frici Bārdu dēvē par cilvēku, kurš tic dvēselei, tic mīlestībai un gaismai.

Autors atklāj Frici Bārdu kā tautskolotāju, kritiķi, romantisma teorētiķi un dramaturgu.

Latvijā Adeles Pārksas romāni ir populāri sieviešu vidū, jo tie stāsta par svarīgāko - romantiku, mīlestību, sievietes laimi, kas nereti ir mūsdienīga romāna veiksmīgs paraugs. Adeles Pārksas skatījums allaž ir dziļš un pārdomas raisošs. Autores uzmanības lokā ir sievietes jūtas, viņas ģimene un tās šķietami ikdienišķās, mazās lietas, par kurām aizdomājas vien tad, kad jau ir noticis nenovēršamais.

Romānā "Svešinieks manās mājās" piedzīvotais liek nonākt pie atziņas: "Kad tev ir viss, par ko esi sapņojis, tev ir viss, ko var zaudēt."

Grāmatas galvenajai varonei Elisonei nākas pārvērtēt savu ģimenes dzīvi, vēl vairāk, viņai nākas pārvērtēt pašai sevi. Kā māti. Kā sievieti. Kā cilvēku. Tas izvēršas par ģimenes drāmu, kurā psiholoģiski niansēti skatītas visas cilvēcisko attiecību šķautnes.