Literatūrkritiķis, kino teorētiķis un praktiķis Viktors Šklovskis (1893 - 1984) memuāros "Sentimentāls ceļojums" personiski piedzīvotos kara pārdzīvojumus aprakstījis diezgan skrupulozi, brīžiem neizlaižot ne sīkāko detaļu, bet citur - vienā teikumā cenšoties ietvert nenotveramo kara smārdu.

Viktora Šklovska memuāri "Sentimentāls ceļojums" ļauj mums ielūkoties 20. gadsimta sākuma dramatiskajos notikumos, kas satricināja visu pasauli un par kuriem joprojām zināms ļoti maz. Viņa atmiņas sākas ar 1917. gada Februāra revolūciju Pēterburgā, aizved uz frontes līniju Galīcijā un tālāk uz Persiju, pēc tam atpakaļ uz Krieviju un Ukrainu un visbeidzot emigrācijā uz Berlīni, kur tās 1923. gadā pirmoreiz tika publicētas. Šo grāmatu var lasīt kā aizraujošu piedzīvojumu romānu, bet vienlaikus tā ir arī vērtīgs izziņas materiāls, jo autors ir bijis šo trauksmaino notikumu aculiecinieks.

Viktors Šklovskis (1893-1984) ir krievu rakstnieks, kinoscenārists, pasaulslavens literatūras teorētiķis un kritiķis, viens no krievu formālisma skolas dibinātājiem. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš brīvprātīgi iestājās armijā, kur par nopelniem kaujas laukā saņēma Sv. Jura krustu, vēlāk bija aktīvs Februāra revolūcijas dalībnieks, palīdzēja organizēt antiboļševiku sazvērestības, neticamā kārtā tika cauri sveikā, emigrēja un atkal atgriezās dzimtenē, kur galu galā atrada kopīgu valodu ar padomju varu un pat tika apbalvots ar PSRS Valsts prēmiju. Apgāda Jānis Roze izdevumā ir latviešu vēsturnieka Jura Ciganova ievads, kas ieskicē laikmetu un Šklovska biogrāfiju, tādējādi jau ievadot lasītāju kopējā darba noskaņā. /Grāmatas tulkotājs Edvīns Raups/

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau otro gadu apskatāma pastāvīgā ekspozīcija "Grāmata Latvijā", kas stāsta par grāmatas kā medija attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām un piedāvā izstaigāt Latvijas grāmatniecības ceļus, kas cieši savijušies ar grāmatniecības attīstības gaitu Eiropā.

Ekspozīcija grāmatu aplūko gan kā materiālu objektu, gan sociālu un garīgu parādību, kas mainījusi un maina cilvēku dzīves, un iepazīstina ar grāmatām, kurām bijusi īpaša vara pār cilvēku prātiem. Ne velti vienai no izstādes daļām ir dots nosaukums "Vara" un tajā iekļauti arī 12 mūsdienu cilvēku video stāsti par kādas grāmatas īpašo ietekmi viņu dzīvēs: kā grāmata iedvesmojusi, iedrošinājuši un rosinājusi mainīties.

Aktualizējot individuālās lasīšanās pieredzes nozīmi, ekspozīcijas "Grāmata Latvijā'" veidotāji vēlas papildināt izstādi ar astoņiem jauniem video stāstiem par to, kā grāmata spēj mainīt cilvēka dzīvi. Un ikviens, kuram ir šāds stāsts un, kurš vēlas to pastāstīt citiem, tiek aicināts pieteikties, rakstot vēstuli, un līdz 1.maijam atsūtīt to Latvijas Nacionālākajai bibliotēkai, ekspozīcijai "Grāmata Latvijā", Mūkusalas ielā 3, Rīgā vai uz e-pastu: gramata.latvija@lnb.lv. Vēstulē jāpastāsta par sevi, savu īpašo grāmatu un to, ko un kā šī grāmata mainījusi lasītāja dzīvē. Par šo projektu tuvāk vēstīs Elīna Kalniņa.