21. janvārī tika atvērta jauna grāmata, kuras nosaukumu labi pazīstam jau kopš vasaras, kad Stabu ielā varējām skatīt izstādi "Liktens lietas". Proti, jaunajā grāmatā ar tieši tādu nosaukumu apkopoti 100 stāsti par īpaši personiskiem priekšmetiem, kas dzīvē izšķirīgos brīžos bijuši svarīgi rīdziniekiem un pilsētas viesiem, tādējādi veidojot saistošu kultūrvēsturisku liecību. Izdevumu veidojusi "Liktens lietu muzeja” komanda, elegantu dizainu šim izdevumam piešķīris mākslinieks Artis Rutks, bet grāmatas autore ir režisore Ilona Brūvere.

"Tās ir lietas, kas dažādiem cilvēkiem bijušas svarīgas vairākās paaudzēs, nereti mainot dzīvi un likteni. Lai gan dzīvojam minimālisma laikmetā, katram, arī jauniešiem, ir kāds priekšmets, kurš nozīmē ko īpašu," stāsta grāmatas veidotāja Ilona Brūvere.

Viņa atklāj grāmatas tapšanas procesu: visupirms Ilona tikusies ar cilvēkiem, kuru iesniegtās lietas bijis nolemts iekļaut grāmatā. "No materiāla veidoju stāstus. Cilvēki domā, ka parunāties ir vienkārši, bet tā nav. Arī prasme sarunāties ir māksla. Tā ir profesija."

Jautāta, kas pašas Ilonas Brūveres dzīvē ir īpašās lietas, režisore labprāt arī pastāsta: "Man tās ir divas. Pirmkārt, rakstāmmašīna. Kad desmit gadus pavadīju emigrācijā, "sliktajā" Vācijā, vēl 80. gadu sākumā Egils Levits uzdāvināja man vecu, 1914. gadā ražotu rakstāmmašīnu, un ar to arī ceļoju no pilsētas uz pilsētu. Otra lieta - Anitas Kreituses glezna, kura arī tāpat ceļoja ar mani kopā. Tā nu kratījos ar vilcieniem šurpu turpu. Kad pirms desmit gadiem atgriezos Latvijā, mistiskā kārtā lidostā glezna pazuda..."

Zinātnisku rakstu krājumā "Nācijas hronikas. Latvijas 2014. Debates" apkopoti humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku raksti par nacionālisma un nācijas jautājumiem gan Latvijas vēstures un mūsdienu kontekstā, gan teorētiskā perspektīvā.

Krājuma sastādītāji ir Dr. philol. Pauls Daija, Dr. art. Deniss Hanovs un Dr. theol. Ilze Jansone. Grāmatā publicēti Mārtiņa Kaprāna, Ivara Ijaba, Andreja Plakana, Mārtiņa Mintaura, Olgas Procevskas, Dagmāras Beitneres-LeGallas, Igora Gubenko un Denisa Hanova raksti, kuros no vēstures, sociālo zinātņu un filozofijas skatpunktiem pētīts nācijas koncepts kontekstā ar kolektīvās atmiņas, postkoloniālisma, performances, starpkultūru komunikācijas studijām, kā arī analizēta latviešu trimdas un Atmodas vēsture.

"Grāmatu gluži apzināti veidojām mazliet rotaļīgā stilā, izejot no priekšstata, ka zinātne var būt arī rotaļīga un pašironiska. Mēģinājām fiksēt arī 2013. un 2014. gadā aktuālo Satversmes Preambulu, uzrunājot cilvēkus, kuriem ir dažādi uzskati par to. Noskaidrojām pētnieku viedokļus, kādas ir Preambulas funkcijas - pasargāt, nedrošības izpausme vai mēģinājums Latvijas sabiedrību iekļaut kādā jaunā formātā. Viedokļi ir ļoti atšķirīgi, un krājumā tie visi apvienoti," uzsver Deniss Hanovs.

Viņš arī stāsta, ka krājuma otro daļu veido aktuāli zinātniskie raksti un pauž prieku par tik bagātu viedokļu dažādību: "Prieks, ka šeit ir gan politologi un klasiskie vēsturnieki, gan literatūrzinātnieki, antropologi, sociologi, filozofi, kas aicina lasītāju pieņemt šo krājumu, strīdēties."

Par Jevgeņija Vodolazkina romānu "Laurus" viedokli pauž Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka: "Pats autors izteicies, ka vēsturiskus romānus īsti neciena, tāpēc arī šīs grāmatas sakarībā uzsvēris, ka šis ir nevēsturisks romāns. Par spīti tam, visa romāna darbība notiek 15. gadsimtā. Turklāt daži no tā varoņiem apveltīti ar spējām ieskatīties nākotnē... Interesanti, ka rakstnieks arī uzsvēris, ka laiks nebūt nav tik lineārs, kā mums gribētos domāt, un cilvēka dzīve ir ceļš ne tikai pie sevis, bet arī pie Dieva. Jaunā grāmata ir vitāla, un tš sulīgā valoda uzlūkojama kā īsta pašvērtība."