LALIGABAi nominētās grāmatas. Prozas nominantu veikums

Latvijas literatūras gada balva šogad tiks pasniegta 27.aprīlī. Balvu ieguvēji katrā nominācijā saņem naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAs lampu, kuras autors ir dizaina studija "MĀJO". Balvas veidols iemieso ideju par grāmatu kā gaismas simbolu, reizē kalpojot kā funkcionāls dizaina priekšmets balvas ieguvēju mājvietās. Balvas atpazīstamībai izveidots arī LALIGABA logo, kas atspoguļo LALIGABA cilvēku, kas paceļas augšup ar grāmatas-spārnu palīdzību. Šoreiz spārnu sajūtu meklēsim LALIGABAs prozas nominantu veikumā.

Rihards Bargais (1969) ir dzejnieks, kurš trīs gadus mācījies Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā, strādājis apsardzē, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, izdevniecībā “Atēna” par maketētāju, kā arī par Latvijas Televīzijas raidījuma “100 g kultūras” vadītāju. Iznākuši divi dzejas krājumi – “Mīļvārdiņi” (2003) un “Labi” (2005), īsprozas krājums “Tenkas” (2012) un autobiogrāfiskās prozas darbs “Plikie rukši” (2017). Autobiogrāfiskajā romānā “Plikie rukši” Rihards Bargais gan turpina īsprozas krājumā “Tenkas” aizsākto anekdotisko tekstu ciklu, kas humoristiski, varbūt dažbrīd groteski, tomēr visnotaļ trāpīgi attēlo dažādas Latvijas kultūras dzīvē pazīstamas personības, gan savu vēstījumu talantīgi izvērš intonatīvi un stilistiski daudzveidīgā prozas darbā ar savdabīgu kompozīciju. Pazīstams kā lirisks provokators, kura darbi pievēršas dzīves trauslumam un cilvēka seksualitātei, izmantojot skarba melnā humora formātu un jaucot iztēli ar reāli eksistējošām personām.

Andra Manfelde (1973) ir dzejniece un rakstniece. 2004. gadā viņa uzvarēja Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu "Tranšejas dievi rok". 2005. gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns "Adata", pēc romāna motīviem 2006. gadā iestudēta rokopera "Adata" (mūzikas autors Zigmars Liepiņš). 2008. gadā par dzejoļu krājumu "Betona svētnīcas" saņēmusi Annas Dagdas balvu, šajā gadā iznāk arī pasaku grāmata "Sirds pasaka". 2010. gadā iznākusi dokumentālās proza un dzejas grāmata "Ceļojums uz mēnesi. Visbija - Ventspils - Visbija", kurai piešķirta Egona Līva balva. Grāmata "Zemnīcas bērni" (2010) saņēmusi Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils domes balvu. Romāns “Virsnieku sievas” saņēmis E. Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” (2017). “Virsnieku sievas” ir stiprs un skaudrs darbs. Proza, kas ļauj izprast padomju armijas virsnieku sievu dvēseles, neiejūdzoties ideoloģiskās sakās.

Kristīne Ulberga (1979) plašāku ievērību guva 2008. gadā, kad viņas romāns pusaudžiem "Es grāmatas nelasu" konkursā "Baltā vilka grāmata" ieguva otro vietu. Līdz šim rakstniece sarakstījusi trīs grāmatas pusaudžiem "Virtuālais eņģelis", "Es grāmatas nelasu" un "Es grāmatas nelasu 2". Romāns "Zaļā Vārna" (2012) ir rakstnieces ceturtais romāns, un tas adresēts — kā rakstniece pati saka — "visiem, kas dzīvē zaudējuši brīvību", darbs saņēmis Literatūras gada balvu. Romāns “Tur” ir par teritoriju, kur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados — okupācijas stagnācijas zenītā – bija iespējams uzturēties ikvienam. Ja vien cilvēks spēja izdarīt izvēli. Grāmata, kas nerotaļājas ar laikmeta ainām, bet ietiecas cilvēka būtībā.

Inga Ābele (1972) ir prozaiķe, dramaturģe, dzejniece. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu. Viņa ir scenārija autore TV filmai "Akas māja" (2000) un līdzautore kinofilmai "Pa ceļam aizejot" (2001), pēc viņas lugas veidota kinofilma "Tumšie brieži" (2006), pēc Ābeles dienasgrāmatām veidota izrāde "Sibīrija" (2004), viņa dramatizējusi teātrim literārus darbus. Rakstniece saņēmusi Literatūras gada balvu dramaturģijā par grāmatu "Lugas" (2003) un prozā par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (2004), romānu "Paisums" (2008) un “Klūgu mūks” (2014). 2009. gadā romāns "Paisums" apbalvots arī ar Baltijas asamblejas balvu. Ābeles grāmatu tulkojumi iznākuši Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Slovēnijā, Francijā un ASV. Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laistais Ingas Ābeles romāns "Duna" vēsta par 1949. gadu Rīgā, Sēlijā un Latgalē. Daugava, cilvēku un sugas rikšotāju likteņi. Pavedienu pēc pavediena saistot kopā negodīgajā vēstures totalizatorā saplosītās zaudētāju biogrāfijas, viņa tās saauž ap romāna centrālajām metaforām — Daugavu un zirgiem. Upes un cilvēka brīvības alkas saplūst kopā vienā spēkpilnā vārdā “Duna”.