LSM ziņās: Iveta Ratinīka: Latvieši dzeju ne vien lasa, bet arī raksta vairāk, nekā nepieciešams

"Vai latvieši nelasa dzeju?! Muļķības! Latvieši dzeju ne vien lasa, bet arī raksta vairāk nekā nepieciešams. Modes dāmas ir laimīgas, ja viņas kāds dēvē par dzejniecēm. Vai arī ja Račs izdomā, ka viņš ir dzejnieks… Tas nozīmē, ka dzeju lasa, stāv rindā, pērk,” uzskata dzejniece Iveta Ratinīka, kuras publikācijas un raksti par dzeju regulāri tiek publicēti dažādos Latvijas medijos. 8. martā klajā nācis viņas otrais dzejas krājums "tikko & tikai".

Tie, kuri seko līdzi jaunākajām norisēm kultūrā un sabiedrībā, Ivetas Ratinīkas vārdu dzirdēs atbalsojamies dažādās toņkārtās. Vieni atcerēsies dumpīgo Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju, kura par spīti konservatīvāko kolēģu iebildēm divpadsmitās klases skolēniem ļāva analizēt mūsdienu dzejnieces darbu ar necenzētas leksikas elementiem. Citi pieminēs pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēto Rīgas domes deputāti, kuras viedoklis par aktuālajām problēmām kultūras un izglītības jomā vienmēr bijis labi dzirdams un drosmīgs. Vēl citi atminēsies 2011. gadā klajā nākušo autores pirmo dzejoļu krājumu “Rūgts”. Tagad šīs daudzpusības mīklu minēt ļaus arī dzejnieces otrs krājums “tikko & tikai”, ko laidis klajā Apgāds Zvaigzne ABC.