Gustava Strengas esejas, kuras tika sacerētas nolasīšanai pēc katras no projekta "Lasām Latvijā" izrādēm, apkopotas izdevumā "Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā. Esejas par lasīšanas vēsturi", kas tagad ir iegādājams LNB Draugu telpā / Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, LNB 1. stāvā.

Izdevums papildināts ar LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētnieka, literatūrzinātnieka Paula Daijas noslēguma eseju, kas paver skatu uz lasīšanas vēsturi kā plašāku procesu. Lasījuma formāta stilistiskās īpatnības saglabātas, arī publicējot šos tekstus. LNB pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" kuratori Gustavs Strenga un Maija Uzula-Petrovska sadarbībā ar režisoru Valteru Sīli, mākslinieku Uģi Bērziņu un aktieriem Ingu Tropu, Anci Strazdu, Klāvu Melli un Tomu Veļičko 2017.gadā, ar atkārtojumu aizvadītajā nedēļā mums piedāvāja piecu nozīmīgu grāmatu lasījumus. Savukārt izdevumā iekļautais bagātais fotoattēlu klāsts padziļina ieskatu ekspozīcijā "Grāmata Latvijā", ļauj tuvplānā aplūkot izrāžu-lasījumu ciklā "Lasām Latvijā" izmantotās grāmatas, kā arī piedāvā ieskatu pašās izrādēs, kas bija veltītas Georga Manceļa (1593-1654) Jaunās latviešu sprediķu grāmatai, Daniela Defo romānam "Robinsons Krūzo" pirmajam tulkojumam, Garlība Merķeļa darbam "Latvieši", Kārļa Ulmaņa režīma propagandas izdevumam "Pieci gadi" un žurnālam "Auseklis" (1987-1988). Gustava Strengas esejas ļauj iepazīt grāmatu vēsturisko kontekstu un tūlīt "Grāmatu stāstu" klausītāji varēs dzirdēt sarunu ar Gustavu Strengu.

LNB pastāvīgajā ekspozīcijā "Grāmata Latvijā" aplūkojams Rīgā izdotais Raiņa dramatiskās poēmas "Daugava" pirmpublicējums, kas lasītājus sasniedza 1919. gada rudenī īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai. Grāmatas priekšlapā ir dāvinājuma ieraksts: "Atmiņai no sāpju un šaubu dienām 1919./1920.g. Mirdza". Pirmpublicējums iznāca brīdī, kad izšķīrās jaunās Latvijas valsts un latviešu nācijas liktenis. Latvija bija karalauks, kurā notika cīņa par brīvību un nākotni. Tiem, kas cīnījās, tāpat kā tiem, kas cīnītājus atbalstīja, Raiņa dramatiskā poēma "Daugava" palīdzēja noticēt jaundibinātās Latvijas valsts idejai.

2018. gada rudenī Latvijas Nacionālā bibliotēka plāno veidot Raiņa dramatiskās poēmas "Daugava" iestudējumu. Izrāde ar laikmetīgu izteiksmes līdzekļu palīdzību atklās, kā Latvijas valstij liktenīgā brīdī poēma spējusi kliedēt šaubas par jaundibinātās valsts nākotni un vairot pārliecību, ka saliedējoties Latvijas tauta spēj nosargāt savu valsti. Izrāde skatītājus uzrunās personīgi, ļaujot tiem identificēties ar tā satraucošā laika biedriem, kas par spīti šaubām, sāpēm un neziņai, spēja noticēt Latvijas valsts idejai un pašaizliedzīgi par to cīnīties, apliecinot valsts simtgades saukli "Es esmu Latvija". Projektu īstenos Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" projektu vadītāja Elīna Kalņina sadarbībā ar Latvijas Valsts Vēstures arhīva ekspertu, vēstures zinātņu doktoru Jāni Šiliņu, režisoriem Toms Auniņš, Margo Zālīti, Ingu Tropu, Dmitriju Petrenko, performanču mākslinieci Sabīni Moori un laikmetīgās dejas mākslinieci Agati Bankavu.

Gundega ir 7.klases skolniece, kura savu zinātniski pētniecisko darbu raksta par Annas Brigaderes darbu "Dievs. Daba. Darbs". Viņu uzklausīsim raidījumā "Grāmatu stāsti".