Kā jau vēstījām iepriekšējā raidījumā, no 27. līdz 29. oktobrim Rīgā un Kocēnos norisinājās biedrības "Skaņu māja" rīkotie ermoņiku mūzikas svētki, kur latviešu, lietuviešu, igauņu un franču muzikantu vidū bija iespēja uzzināt vairāk par šī instrumenta attīstības vēsturi kaimiņzemēs un Dienvideiropā.

Festivāla pirmais vakars norisinājās danču mūzikas noskaņās koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga, kur klātesošajiem dažādu muzikantu pavadībā bija iespēja izdejot gan zināmākus, gan tikko apgūtus deju soļus. Īpaši aktīvi danču mācīšanā iesaistījās franču ermoņiku spēlmanis Lorāns Žeofruā (Laurent Geoffroy).

Ermoņiku mūzikas danču vakarā "Etnovēstis" pārmija dažus vārdus ar dejotājiem Māru un Lauri Neikeniem.

Dejo Māra un Lauris Neikeni

Dzīvās mūzikas festivāls sestdien turpinājās jau Kocēnos Valmieras pusē, kur esot notikusi gana lustīga muzikantu saspēlēšanās. Savukārt festivālu noslēdzošajā dienā, svētdien, turpat "Koka Rīgā" norisinājās ermoņiku spēles meistarklases, kur "Etnovēstis" aprunājās ar ermoņiku pētnieku un spēlmani Oskaru Patjanko.

Oskars Patjanko

Interesanti bija uzzināt arī, kādus iespaidus šajās trīs festivāla dienās guvis vistālāko ceļu mērojušais franču muzikants Lorāns Žeofruā.

"Etnovēstis" vaicā, vai tā ir nejaušība, ka Lorāns Latvijā viesojas jau trešo reizi. Lorāns stāsta, ka pirmo reizi viņš Latvijā viesojies, pateicoties igauņu draugiem, ar kuriem viņš iepazinies festivālā Portugālē. Portugālē viņš uzstājies jau vairāk kā 15 gadus. Tā kā igauņi aicinājuši Lorānu ar grupu "ZEF" atbraukt uz Igauniju, tad, paplašinot tūri, divreiz sanācis uzstāties arī Rīgā. Grupa "ZEF" spēlējot savas kompozīcijas, kas radītas uz tradicionālās mūzikas pamata.

Lorāns Žeofruā kopā ar grupu ZEF

Kādus iespaidus Lorāns guvis pēc festivālā aizvadītajām trim dienām? Iespaidi esot visnotaļ labi, jo ir bijušas skaistas satikšanās, vienmēr esot interesanti iepazīt citas ermoņikas un citas kultūras, aprunāties un saspēlēties tā, kā tas noticis Kocēnos pie vakariņu galda.

Vaicāts, vai viņam bijis viegli spēlēt ar citām ermoņikām, Lorāns atbild, ka jā, jo visi instrumenti esot bijuši viena tipa un vienas tonalitātes.

Tā kā Lorāna instruments ir salīdzinoši moderns, tad "Etnovēstis" vaicā, ko viņš domā par senākām ermoņikām? Lorāns novērtējot seno instrumentu īpašo skanējumu, taču no organoloģijas viedokļa viņš atzīst, ka viņa modernizēto instrumentu spēlēt ir daudz vieglāk. Tomēr aizvadītajās meistarklasēs viņš ir izpratis Latvijā un kaimiņos esošos apstākļus, kuru dēļ ermoņiku būves attīstība bija apstājusies. Turpretī Francijā ermoņikas ir ļoti populārs instruments, un ir ļoti daudz ražotāju, līdz ar to ermoņiku būve ir ļoti attīstījusies un turpina attīstīties.

Lorāns stāsta - ja viņa ermoņiku meistaram pasūtītu uztaisīt latviešu ieviņas, meistars noteikti šim modelim pievienotu daudzas jaunas tehnoloģijas, kas atvieglotu šī instrumenta spēli.

Vaicāts, vai spēlē arī pilnībā tradicionālu mūziku, Lorāns atbild apstiprinoši - viņam pat esot tradicionālās mūzikas pasniedzēja diploms ar specializāciju Gaskoņas kultūrā.

Savukārt ermoņikas Lorāns iepazinis, būdams jūrnieks un koka laivu būvnieks, kas ir viņa sākotnējās profesijas. Jūrniekiem esot ļoti plašs dziesmu repertuārs, un tās pavadītas ar ermoņikām.

Tad, viesojoties pie vecākiem Lionā, viņš uzinājis, ka netālu Grenoblē ir iespējams apgūt ermoņiku spēli pie muzikantiem, kuriem ir gan zināšanas tradicionālajā mūzikā, gan moderns redzējums, kā radīt jaunus skaņdarbus, balstoties tradicionālajā mūzikā un sakausējot to ar citiem mūzikas stiliem kā, piemēram, džezs un roks.

Vai mūziķiem, kas spēlē deju mūziku, ir jāmāk šīs dejas arī dejot? Lorāns atzīst, ka viņam tas ir ārkārtīgi nepieciešams, jo, ja nezina soļus, nav iespējams nospēlēt pareizi. Lai arī tradicionālo mūziku no paaudzes paaudzē agrāk pārmantoja mutiskā veidā, tagad arvien biežāk tā pierakstīta notīs, kur nav iespējams norādīt tos akcentus, spēles manieri, interpretācijas veidu, ko deja pieprasa mūzikai. Tādēļ ir daudz vieglāk iemācīties dejot un tādējādi saprast, kur mūzikā izspēlēt attiecīgos rotājumus vai akcentus, lai palīdzētu dejotājiem dejot.

Etnovēstis pateicas ermoņiku mūzikas svētku rīkotājiem biedrībai "Skaņu māja" par tik krāšņu un daudzpusīgu notikumu!