Šoreiz atskatāmies uz Latviešu strēlnieku simtgades koncertu Latvijas Kara muzejā un viesojamies Drabešu muižas Amatu mājā, kur jau piekto ziemu ikvienam ir iespēja aust, darināt mūzikas instrumentus, strādāt ar mālu, nodarboties ar ādas apstrādi, šūt linu kreklus, filcēt un mācīties koklēt.

Tieši pirms simts gadiem - 1915. gadā - tika izdota pavēle par brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu formēšanu. Pagājušo sestdien Latvijas Kara muzejā par godu Latviešu strēlnieku simtgadei notika koncerts Strēlnieku sirdsdziesma. Koncertā strēlnieku dziesmas dziedāja vīru koris "Tēvzeme", vīru kopa “Vilki”, tautas tradīciju kopa “Budēļi”, folkoras un cīņu kopa “Vilkači” un tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”. Īsi pirms koncerta "Vilkaču" dalībnieks Juris Jēkabs Tomašūns dažos vārdos dalījās ar savu redzējumu par latviešu strēlnieku simtgades koncertu Latvijas Kara muzejā “Strēlnieku sirdsdziesma” un strēlnieku dziesmu iekļaušanu savā repertuārā.

Priekšstatu par mūzikas un mākslas iedvesmojošo lomu strēlnieku pulkā sniedza latviešu strēlnieku fotogrāfijas un strēlnieku mākslinieku gleznu attēli. Liela nozīme bijusi gan tautas muzikantiem, gan komponistiem un diriģentiem, kā piemēram Jānim Mediņam, Ādolfam Ābelem, Bernhardam Vallem, kuri bijuši dažādu strēlnieku orķestru kapelmeistari. Strēlnieku repertuārs bijis ļoti daudzveidīgs un plašs. Pulkā dziedātas gan latviešu tautas dziesmas, gan latviešu un citu tautu komponistu kora dziesmas, kurām dažkārt strēlnieki bija pielikuši pašsacerētus tekstus. Dziesmās strēlnieki pauduši savu cīņas sparu, mīlestību pret savu zemi, māti un līgavu. Tajās klātesošas gan šaubas un skumjas par savu dzīvību, gan pārliecība par savu uzvaru.

Visu ziemu Drabešu muižas Amatu mājā netālu no Āraišu ezera var pavadīt laiku, mācoties apstrādāt ādu un izgatavot ādas aproces, auskarus, grāmatu vākus, pastalas, darināt mūzikas instrumentus, kā piemēram kokli un basi, aust jostas un lupatdeķus, filcēt, šūt linu kreklu, kā arī strādāt ar mālu. "Etnovēstis" Drabešu muižas Amatu mājā tikās ar darbnīcu vadītājiem Inesi un Andri Rozēm. Visupirms Inese atklāj, kā radies Āraišu ezera nosaukums...

Inese un Andris ar ģimeni Drabešos darbojas kopš 1997. gada, sākotnēji viņi darbojās Āraišu ezerpilī. Kā radās ideja par Amatu māju, stāsta Inese. Citstarp viņa atklāj, ka interese par aušanu esot plaša – aušanas vakaros visas deviņas stelles esot aizņemtas, un dažas stelles vēl gaidot, kad tām būs kāds brīvs stūrītis. Sarunas fonā dzirdams, kā Dzintra Kokina auž lupatdeķi, viņa pārcēlusies no Jūrmalas uz Drabešiem, jo tur nekas tāds nenotiekot. Inese stāsta, ka cilvēki pārsvarā braucot no tuvākās apkaimes – no Cēsīm, Amatas un Priekuļu novadiem, un iepazīstina ar citām amata prasmēm, kas apgūstamas Amatu mājā. Te ir iespēja veidot arī mūzikas instrumentus, un, kā stāsta Inese, vasarā tiek rīkotas arī vietējās un izbraukumu instrumentu gatavošanas nometnes.

Mūzikas instrumentu meistars Andris Roze pašlaik strādā pie sešu bases instrumentu veidošanas projekta. Bases, kas līdzinās nelielam čellam, Latvijā mūsdienās esot izzudušas, tāpeč Andris cer, ka ar šo projektu instruments piedzīvos atdzimšanu.

Viņš pats vairāk specializējas kokļu gatavošanā, tāpēc "Etnovēstis" viņam taujā, kā iesācējiem veicas ar sava instrumenta radīšanu.

Katrai darbnīcai Amatu mājā atvēlēta sava nedēļas diena – otrdienās no sešiem vakarā darbojas aušanas studija un kokļu būves darbnīca, trešdienās šajā pašā vakara stundā noris ādas apstrāde, bet ceturdienu vakaros durvis ver vaļā keramikas darbnīca, kā arī ir iespēja apgūt kokles spēli. Vairāk informācijas meklējiet Amatas novada mājaslapā!