Pateicoties Latvijas Nacionālā kultūras centra projektam "Katram savu tautas tērpu", šogad arheoloģiskie tautas tērpi rotā gan sienas kalendāru, gan plānotāju.

Un tagad sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdod arī grāmatu. Proti, pagājušo otrdien Latvijas Nacionālā vēstures muzejā notika vēsturnieces Iritas Žeieres grāmatas "Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā" atvēršana.

Irita Žeiere ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, kura piedalījusies arheoloģiskajās ekspedīcijās un vēlāk arī pati vadījusi izrakumus Kokneses senkapos. Kopš 1991. gada, kad muzejā tika izveidota Zinātniskās izpētes un atdarinājumu nodaļa, viņa specializējusies arheoloģisko tekstīliju pētniecībā un tērpu rekonstrukciju veidošanā. Kad lielais apsveicēju pulks bija izklīdis, Irita dalījās ar savām pārdomām par padarīto darbu un šādas grāmatas nepieciešamību.

12. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika pilnmetrāžas dokumentālās filmas "Vārpa - apsolītā zeme" pirmizrāde.

Filmu veidojis muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē" sadarbībā ar "Studiju Centrums". Pirmizrādes ievadrunā tās producente Marianna Auliciema vēstīja, ka ideja par filmas veidošanu radusies pakāpeniski. Sākotnējais uzdevums bija doties jaunās ekspedīcijās, lai papildinātu muzeja krājumā esošos vēsturnieces Brigitas Tamužas pētījumus par latviešu izceļošanu uz Brazīliju ar priekšmetiem, fotogrāfijām un interviju klāstu. Satiekot cilvēkus, kuri kā mazi bērni bija atstājuši dzimteni dažus gadus pēc Latvijas valsts nodibināšanas, radās ierosme šo izceļošanas gadījumu parādīt filmā.

Filma sniedz ieskatu līdz šim maz zināmā latviešu izceļošanas vēstures lappusē - proti, latviešu baptistu izceļošanā no Latvijas uz Brazīliju pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā. Izmantojot vēsturiskas fotogrāfijas, dokumentus un dzīvesstāstus, filma sniedz ieskatu izceļotāju dzīvē Vārpas kolonijā tās dibināšanas un uzplaukuma laikā. Izceļotāju pēcnācēju intervijas ļauj ielūkoties Vārpas ikdienā mūsdienās un centienos saglabāt latviskumu. Filmā aplūkotās tēmas katram rosinās savas pārdomas, piemēram, par to, kā vide veido cilvēku un kā cilvēks veido vidi.

Atrodoties ilgstošā labprātīgā nacionālā un reliģiskā izolācijā, Vārpa līdz mūsdienām ir saglabājusies kā latviskuma saliņa Brazīlijas vidienē. Filmā parādīts, ka nedaudzie palikušie vecākās paaudzes ieceļotāju pēcnācēji vēl joprojām runā un dzied latviski, cep rupjmaizi un glabā zārku bēniņos, taču jaunākā un vidējā paaudze Vārpu jau ir pametusi.

Pēc dokumentālās filmas "Vārpa - apsolītā zeme" noskatīšanās "Etnovēstis" lūdza kultūras menedžmenta "Lauska" vadītāju Juri Zalānu dalīties ar savām pārdomām un neviļus noskaidroja, ka viņš pats ir viesojies pie Brazīlijas latviešiem...