Gaidot čehu folkgrupas “Čehomor” (Čechomor) un kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertu jūnijā Rīgā, aprunājamies ar “Čehomor” māksliniecisko vadītāju Karelu Holasu (Karel Holas), kā arī raidījuma izskaņā kopā ar "Etnovēstu" korespondentēm informējam par pasākumiem šovasar.

Kopš Čehoslovākijas dibināšanas 1918. gada 28. oktobrī, arī Čehijas un Slovākijas republikas šogad svin 100. gadskārtu – par godu gan šai jubilejai, gan arī “Prāgas pavasara” 50. gadadienai, jūnijā Čehijas Republikas un Slovākijas republikas vēstniecības ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu rīko Čehijas un Slovākijas kultūras nedēļu. Tās ietvaros 19. jūnijā plkst. 18.00  Lielajā ģildē notiks viena no nozīmīgākajām šī notikuma norisēm – čehu folkgrupas “Čehomor” un kamerorķestra  Sinfonietta Rīga kopīgi veidotā muzikālā programma. Pie diriģenta pults – Normunds Šnē.

Maija vidū Čehijas Republikas vēstniecības rīkotajā preses konferencē "Etnovēstīm", pateicoties Olgas Lobko tulkojumam, bija iespēja aprunāties ar “Čehomor” māksliniecisko vadītāju Karelu Holasu.

Arī “Čehomor” šogad atzīmē apaļu jubileju - šogad aprit 30 gadu, kopš grupas radošās darbības sākuma. Plašu popularitāti savā dzimtenē grupa guvusi, pateicoties spilgtiem un drosmīgiem aranžējumiem, atskaņojot mūziku, kas sakņojas čehu tautas dziesmās un tradīcijās. Par pavērsiena punktu tai kļuva 2001. gads, kad tika izdots mūzikas ierakstu albums „Pārvertības“ – tajā grupas veidotās kompozīcijas papildina orķestra skanējums, kas būs klausāms arī 19. jūnija koncertā.

Karels Holass stāsta, ka grupas sākotnējais nosaukums kopš tās dibināšanas 1988. gadā bija “Pirmā Čehomorāvijas neatkarīgā mūzikas sabiedrība”, bet neviens nekad neesot spējis tik garu nosaukumu izrunāt.  Tā vietā klausītāji jau pašos pirmsākumos grupu saukuši vienkārši par "Čehomoru". Tolaik bija vēlēšanās nosaukumā pieminēt Pirmās republikas laikus, un tādēļ šādi gari nosaukumi arī bijuši populāri. Piemēram, Pirmais Čehomorāvijas ugunsdzesēju koris un tamlīdzīgi.

Čehija un Morāvija ir divi lielākie reģioni, no kuriem sastāv Čehijas Republika. Un 90 procenti dziesmu, ko viņi atskaņo, ir čehu vai morāviešu tautas dziesmas. Taču, kopš viņi šīs dziesmas sākuši vākt, ir atklājies, ka lielākajai daļai no tām ir dažādi varianti gan Slovākijā, gan Polijā, gan citās zemēs – kas nozīmē, ka šīs dziesmas ir ceļojušas.

Visas dziesmas esot pārmantotas mutiskā veidā līdz pat XIX gadsimta sākumam, kad mācītāji sākuši tās vākt, ejot pie tautas un pierakstot notis un tekstus. Arī viņu slavenais etnogrāfs Františeks Bartošs (FrantišekBartoš) bija mācītājs. Viņš ar domubiedriem pielīdzināmi tā laika ekologiem, pateicoties kuriem, šīs dziesmas saglabājušās. Karels atklāj, ka arī paši vākuši savu materiālu, braucot uz dažādiem folkloras festivāliem, kuri Čehijā esot ļoti daudz. Kad uz dažām dienām uz sadziedāšanos sabrauc, piemēram, vesels reģions – pieci, desmit vai piecpadsmit ciemati – tur bieži varot atklāt kaut ko iepriekš vēl nedzirdētu.

Esot dziesmas, kurās viņi centušies saglabāt seno valodu un tās autentisko skanējumu. Taču tā kā viņi paši attiecīgajos apgabalos nedzīvo, tad arī vārdus izrunāt pilnīgi precīzi viņiem tomēr neizdodas, tādēļ ar laiku viņi atskārtuši, ka labāk ir šīs dziesmas pārnest savā valodā, lai tādējādi viņi paši spētu ticēt tam, ko dzied. Karels uzsver, ka

dziesmas ir jādzied un jājūt, nevis jāspēlē. Turklāt dažkārt pastāv pat ļoti sīkas izrunas nianses, kā piemēram vārdā “runāt” – mluvit, kur “ML” divos blakus esošos ciematiņos izrunā atšķirīgi, bet viņiem pašiem šo atšķirību sadzirdēt esot grūti.

Jautāts, viņaprāt kāda būs kopskaņa koncertā, Karels atbild, ka to iztēloties ir viegli – vien paklausoties dažas kompozīcijas no albuma “Pārvertības”, kur tās skan simfoniskā orķestra pavadījumā. Viņš iesaka salīdzināt šo skanējumu ar viena paša "Čehomora" skanējumu, un tad būs vieglāk aptvert, cik īpašs ir šis projekts. Protams, ka roka un simfoniskās mūzikas apvienošana šodien vairs nav nekas neierasts, taču neskatoties uz to, Džezs Koulmens (Jaz Coleman) šo mūziku esot tik virtuozi un smalki komponējis, ka tā ir ārkārtīgi skaista un neparasta.