Šajā raidījumā pabūsim Cēsīs, kur koncertā satiksim dziedātāju Birutu Ozoliņu, kā arī uzzināsim vairāk par maizes cepšanas tradīcijas pārmantošanas norisi Cēsu apriņķī.

Pagājušo sestdien Cēsu mākslas telpas "Mala" klusinātajā, mājīgajā gaisotnē klātesošajiem bija iespēja klausīties Birutas Ozoliņas balsī, stāstos un kokles spēlē.

Neskaitāmās muzikālās sadarbības, kurās Biruta iesaistījusies, caurauž viņas balsī paustais patiesums. Vai tā būtu uzstāšanās Dziesmu svētku estrādē, vai "Malas" koncertistabiņā, šis patiesums apbur un nemanāmi aizved prom no sadzīves. Pēc koncerta "Etnovēstis" pārmija dažus vārdus ar dziedātāju.

"Manuprāt, visi, kuri spēlē kokli, ir kā radi - jūtas savstarpēji saistīti. Parasti ļaujos plūsmai - ieraugu cilvēkus, sajūtu viņus. Man pašai ir vēlēšanās gūt enerģiju no cilvēkiem, no situācijas - tā arī rodas tā sinerģija un mijiedarbība. Tā nav tikai dziedāšana - tā ir arī ir domu apmaiņa, kas notiek starp cilvēkiem. Un, kad tas notiek, esmu ļoti priecīga," stāsta Biruta.

Vaicāta, cik būtiska viņas priekšnesumos ir sadziedāšanās daļa, mūziķe saka tā: "Sadziedāšanās ir svarīga; tā ir kā sadošanās rokās - tāds esības prieks! Ļoti gribu dalīties ar savu pārliecību, izpratni par to, kas ir tautas dziesma man pašai. Tāpēc koncerti - tā nav uzstāšanās  vai savu spēju demonstrēšana. Tautas dziesma ir tik ļoti saaugusi ar manu esību, būtību, dzīvi  - kā ikdienišķās drēbes. Kad man vaicā, kas ir latvietība, tad negribas formulēt to vārdos, bet ar dziesmu, kurā ir mūsu tautas estētika, kas uzrunā. Tajā mēs esam tādi, kādi esam. Paši."

Oktobrī Cēsu apriņķī noris maizes cepšanas tradīciju pārmantošanas saieti. Proti, biedrība "Kultūra aTver" sadarbībā ar Vaives, Līgatnes un Drabešu amatu mājām rīko braucienus pie maizes cepējiem Cēsu apriņķī, pētot un apkopojot rudzu maizes cepšanas tehnoloģijas un receptes, uzklausot pieredzes stāstus un iepazīstot maizes tapšanas procesu.

Biedrība "Kultūra aTver" Vaivē darbojas kopš 2014. gada, un vairāk par tās darbību un maizes cepšanas pārmantošanas norisi stāsta vadītāja Laimdota Eliase: "Projekta pamatdoma - veicināt cilvēku iesaistīšanos kultūras procesos. Ka mēs nepatērējam vis gatavu kultūras produktu, bet paši veidojam ilgtspējīgu kultūras vidi. Maizītes projektā iezīmējas tas, ka šādu kultūras vērtību mēs pārnesam un integrējam mūsdienu laikmetā, kurā esam pakļauti steigai un ikdienas ritmam.

Maizītes projekts neradās pēkšņi un spontāni - tas tapa, runājoties ar kaimiņiem, draugiem, iedzīvotājiem. Visi kopā secinājām, ka maize ir tāda lieta, kas visus interesē un kas visiem patīk; daudzi to mēģinājuši cept mājās. Taču nav, kur pasmelties prasmes un zināšanas - šajā ziņā tradīcija iet zudumā.

Arī maizes krāsnis daudzviet vairs nav saglabājušās. Tad nu radās doma kopā ar maizes meistariem meklēt tehnoloģijas, kā varētu cept maizīti elektriskajās krāsnīs vai pat gāzes plītīs. Šobrīd esam procesā."

Ja vēlaties pievienoties 21. oktobra izpētes braucienam uz Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu, vai arī interesē maizes cepšanas meistarklase 4. novembrī Vaives amatu mājā, rakstiet uz epastu laimdota.lapina@gmail.com, vai arī zvaniet pa tālruni 29352201.