Latvijas starpsvētku nedēļas raidījumā atskatāmies uz dažiem notikumiem nedēļas nogalē, kā arī sarunā ar Julgī Stalti noskaidrojam, kā "Skandinieki" svinēs 40. jubileju.

Pagājušajā nedēļā svecīšu gaismā aizvadījām Lāčplēša dienu. Arī folkloras un eksperimentālās arheoloģijas kopa "Trejasmens" sadarbībā ar mūzikas izdevniecību "Lauska" un Ropažu novada pašvaldību, godinot latviešu karavīrus, dāvina klausītājiem divas kara dziesmas. Raidījumu iesākam ar dziesmu "Aiz tiem Augstiem kalniem", taču "Etnovēstu" noslēgumā atvadāmies ar otras - "Mīļi lūdzu sav' māsiņu" fragmentu.

Siltas Lāčplēša dienas noskaņas valdīja arī kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums", kur sarīkojumā "Vai tādeļi nedziedāju" ikviens bija aicināts sadziedāties ar folkloras kopām un sasildīties ar karstu tēju. Klausāmies ierakstu no "Garatakas" vadītās sadziedāšanās.

Līdzās Lāčplēša dienas pasākumiem Arhitektūras un mediju centrā H20 divas dienas bija iespēja skaniski un vizuāli baudīt multimediālu performanci "Lāčuvīrs", kas dažādos uztveres līmeņos rosināja atgriezties pie dzīvo būtņu pirmatnējības apceres. Par pašu izrādi vairāk uzzinājām "Klasikas" kolēģes Intas Zēgneres sagatavotajā 9. novembra raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku", savukārt "Etnovēstīs" - neliels fragments no izrādes muzikālā noformējuma, ko veidoja sāmu rīkles dziedātājs Torgeirs Vasviks un koklētāja Latvīte Cirse.

Un nu - pats galvenais. Pirms 40 gadiem Dainis un Helmī Stalti dibināja folkloras draugu kopu "Skandinieki", kam bija ārkārtīgi būtiska loma folkloras kustības aizsākšanā Latvijā. Šobrīd "Skandiniekus" vada viņu meita Julgī Stalte - tieši viņa ir apaļās jubilejas svētku "Visi ceļi guniem pilni" rosinātāja.

"Pati īstā goda diena ir 11. novembrī - neba velti goda dienas tā tika noliktas, neba velti vecāki precējās 18. novembrī. Viņu brīvības alkas bija apzinātas, līdz ar to šiem datumiem bija ļoti liela vērte," stāsta Julgī.

Viņa arī atklāj, ka "Skandinieki" tapa tāpēc, ka bija vēlme dziedāt dziesmu, kā to dziedājuši tēvi un mātes - bez komponista palīdzības. "Ne kā korī, bet dziedot brīvi, ar savu balsi, dvēseli, stāstījumu. Sākumā viņi dziedāja karavīru dziesmas, tad devās uz novadiem, satika daudzos unikālos cilvēkus, no kuriem katrs atstājis skaistu un vērtīgu dziesmu pūru un artavu kopīgajā segā," stāsta Julgī. "Jubilejā gribējās parādīt, ka "Skandiniekiem" ir gan rekonstruērtā joma, gan pārmantotā - etnogrāfiskie ansambļi, kas savās senču mājās dzīvo un dzied tā, kā mammas dziedājušas. Lai var izdziedāties visas dienas garumā un arī kaut ko uzzināt - pilnveidoties. Tas  ir viens no mūsu šībrīža uzdevumiem - iet dziļumā, katrai lietai atrast jaunu slāni, izprast, izjust. Jo tikai tad, kad izjūti ar visām kārpiņām, esi tiesīgs dziedāt."