"Klasikas" dzejas laikā viesojas jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners (1995), kurš dzimis Jelgavā, mitinās Rīgā, bet sapņo dzīvot Prāgā.

Henriks Eliass interesējas par literatūru, mūziku un citām kultūras izpausmēm. Ir arī čakls publicists. Viņa debijas dzejas krājums "Elementi" iznāca pagājušā gada vasarā un tika izvirzīts "Literatūras Gada balvai 2013". Vecākais dzejolis tajā ir no 2007. gada, bet krājuma apkopošanas process aizņēmis divus gadus.

Vai dzeja mēdz novecot? "Daži dzejoļi mēdz novecot, jā. Teicienam, ka īsta māksla ir tāda, kas iztur laika pārbaudi, ir dziļš pamatojums. Ir, piemēram, daudzi padomju laika dzejoļi, kas vairs nav aktuāli,"prāto Henriks Eliass, kurš ikdienā dzīvo burtiski grāmatu ielenkumā. Viņš pats smaida, ka teju uz katras virsmas esot pa grāmatu kaudzītei: sava kaudzīte - brīdim pirms aizmigšanas, sava kaudzīte - darba laikam... Un vēl viņam allaž līdzi ir elektroniskais grāmatu lasītājs.

"Šobrīd atkārtoti mēģinu saprast to, kas ir dzeja. Cenšos pārlasīt un no jauna iepazīt gan klasiku, gan mūsdienu autorus. Esmu secinājis, ka dzeja man nozīmē domāšanas veidu caur poētikas prizmu," atzīstas Henriks Eliass.

Henriks Eliass Zēgners ir kategorisks jautājumā, kas skar zināšanas - proti, nav noslēpums, ka daudzi jaunie literāti nezina ne Čaku, ne Ziedoni. "Ja cilvēks vēlas uzrakstīt dzejolīti dienasgrāmatai, tad var rakstīt, kā jūt. Bet, ja kaut ko nopietnu, tad... Laba literatūra nav iespējama bez priekšzināšanām. Tas būtu tāpat kā būvēt māju, nepārzinot arhitektūras ābeci."

Henrika Eliasa Zēgnera pirmā publiskā uzstāšanās dzejas lasījumos notikusi 12 gadu vecumā. "Toreiz daudz mazāk domāju par to, kas ir dzeja; vairāk aizrāva rakstīšanas process. Izaugsme bijusi līkumaina un kalnaina. Ar katru atbildi, ko atrodu uz kādu jautājumu, dabūju desmit jautājumus vietā. Šobrīd esmu ļoti apmulsis par to, kas valda literatūras pasaulē - tas, iespējams, ir visai produktīvs stāvoklis, jo dzen meklēt atbildes. Tas jau ir tas process."

Ieklausies Henrika Eliasa Zēgnera pārdomās arī raidījumā "Mana mūzika"!